Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Pirmā pēc Kallasas

Vēsturisks vakars opermākslas mekā – pēc 60 gadu pauzes Milānas Teatro alla Scala repertuārā atgriezusies Vinčenco Bellīni melodrāma Pirāts. Kura mūsdienu zvaigzne spēj sekot Marijas Kallasas pēdās? Tikai Soņa Jončeva

Pēdējo reizi Vinčenco Bellīni Pirāts Milānas Teatro alla Scala (jeb vienkārši La Scala) skanēja 1958. gada maijā, kad galvenos varoņus piecu izrāžu sērijā atveidoja Marija Kallasa un Franko Korelli. Atdzīvināt "ekskluzīvās" lomas, kuras uz šīs skatuves dziedājusi Marija Kallasa, ir nāves triks. Pirāts Milānas teātra vēsturē asociējas tieši ar viņas vārdu. Mūsdienās ir tikai viena dziedātāja, kurai pietiek drosmes un pārliecības, lai uz La Scala skatuves tēlotu Pirāta galveno varoni Imodženu, – bulgāru soprāns Soņa Jončeva. Līdz šim Milānā viņa dziedājusi tikai Mimī Džakomo Pučīni Bohēmā.

Tiesības būt pašai

Visi opermākslinieki zina, cik sarežģīta un agresīva mēdz būt La Scala publika. Daudzi no tiem, kuri jūnijā un jūlijā devās klausīties Pirātu, noteikti vēlējās salīdzināt Soņu Jončevu ar viņas slaveno priekšgājēju – visu laiku dižāko dīvu – Imodženas tēlā. "Ja runa ir par Kallasas lomām, daļa klausītāju Milānā ar lielāku baudu izsvilps dziedātāju, kura demonstrēs labu, nevis viduvēju sniegumu," pirms jūnija beigās notikušās Pirāta pirmizrādes man pačukstēja viens no La Scala pieredzes bagātākajiem darbiniekiem.

Pirāta jauniestudējuma pirmizrādē lieliskā, bezbailīgā Soņa Jončeva dziedāja tā, ka izsvilpt viņu neviens neuzdrošinājās. Viņas panākumu atslēga ir principiāls lēmums būt organiskai un oriģinālai rakstura vokālajā un aktieriskajā interpretācijā; tas pat nav apzināts lēmums, bet vienīgais veids, kā Soņa Jončeva var eksistēt uz skatuves. Dažas solistes, kuras cenšas pielaikot sev Kallasas repertuāru, mēģina atdarināt viņas vokālo manieri (ja dziedātājai ir laba tehniskā bāze, tas nemaz nav tik sarežģīti, kā varbūt šķiet, taču efekts, protams, ir komisks – speciālisti prot atšķirt kopiju no oriģināla).

Soņa Jončeva katrā izrādē, katrā lomā, kuru dzied, aizstāv tiesības būt pašai. Viņas atveidotās varones ir sievietes ar bagātu iekšējo dzīvi, viņas ir drāmas karalienes, kuras mīl, cieš, jūk prātā un finālā visbiežāk mirst – tāds ir visu primadonnu liktenis, tāda ir itāļu un franču opermūzikas repertuāra būtība. Kas atšķir Soņu Jončevu? Viņas unikālais vokālais šarms un poētiskums balsī, emocionālā, garīgā pieeja katrai lomai. No vienas puses, viņa turpina XX un XXI gadsimta izcilāko dīvu tradīcijas, no otras puses, – veido savu ļoti personisku muzikālo stāstu un tēlu kolekciju.

Radīt vokālo un teatrālo maģiju Pirātā Soņai Jončevai palīdzējis itāļu diriģents Rikardo Frica. Imodženas mīļoto Gvaltjēro, kurš kļuvis par Aragonas pirātu vadoni, iespaidīgi dziedāja itāļu tenors Pjēro Preti (viena no sarežģītākajām tenora partijām opermūzikas repertuārā). Izrādi veidojis spāņu režisors Emilio Sagi, taču režijas šajā uzvedumā tikpat kā nebija.

Sākotnēji bija paredzēts, ka Pirātu Milānā iestudēs vācu režisors Kristofs Lojs, kurš prot meistarīgi integrēt klasikā laikmetīgus akcentus. Viņš ir viens no labākajiem un intelektuālākajiem māksliniekiem, kurš strādā operteātrī. Taču Kristofa Loja ideja esot izrādījusies pārāk radikāla un La Scala nepieņemama – režisors esot gribējis samainīt vietām Pirāta cēlienus. No Kristofa Loja pakalpojumiem Milānas teātris atteicās, un viņš tika aizstāts ar konservatīvo Emilio Sagi.

Tas patika pat Vāgneram

Pirāts ir Vinčenco Bellīni agrīnā opera. Tās pirmizrāde notika teātrī La Scala 1827. gada 27. oktobrī. Komponistam bija 25 gadi. Pirāts, kas tiek uzskatīts par pirmo itāļu romantisko operu, guva panākumus pirmizrādē, taču vēlāk daudz lielāku popularitāti iemantoja citas Bellīni operas – Norma, Puritāņi un Somnambula. Ar spriedzes un kaisles intensitāti, ar savu drūmo romantisko kolorītu Pirāts ietekmējis gan Gaetāno Doniceti Lučiju di Lammermūru (abu operu kulminācija ir varones neprāta aina), gan Riharda Vāgnera Mīlas aizliegumu.

Pirāts atgriezās apritē XX gadsimta vidū, pateicoties Marijai Kallasai un Montserratai Kavaljē, kuras mirdzēja Imodženas lomā (Kavaljē La Scala to nekad nav dziedājusi). No mūsdienu dīvām Pirātā XXI gadsimtā ir dziedājusi Renē Fleminga un Mariella Devia.

2019. gada 22. un 24. februārī Ženēvas Lielajā teātrī Pirāta koncertiestudējumā uzstāsies Marina Rebeka, šī būs viņas debija Imodženas tēlā. Marinas Rebekas partneris būs spožais tenors Maikls Spairss. Nākamajā sezonā Teatro alla Scala Marina Rebeka un Soņa Jončeva atveidos Violetas Valerī lomu Džuzepes Verdi Traviatā. Marina Rebeka būs dzirdama 2019. gada janvārī un februārī, Soņa Jončeva – martā.

Sievietes labākie ieroči

Soņa Jončeva pārsteidz ar daudzveidību. Viņas repertuārs aptver baroka mūziku, bel canto un verisma operas. Pagājušajā sezonā māksliniece debitēja četrās lomās: vispirms bija Elizabete Džuzepes Verdi Donā Karlosā, pēc tam – titulloma Džakomo Pučīni Toskā, titulloma Džuzepes Verdi Luīzē Millerē un Imodžena Vinčenco Bellīni Pirātā. Nākamās sezonas sākumā Soņa Jončeva pirmo reidzi dziedās Luidži Kerubīni Mēdeju – jauniestudējumu Berlīnes Valsts operā gatavos diriģents Daniels Barenboims un režisore Andrea Brēta, pirmizrāde notiks 7. oktobrī. Šī būs piecdesmitā loma Soņas Jončevas repertuārā. "Ar nepacietību gaidu nākamās piecdesmit," saka bulgāru zvaigzne.

Ja vēlaties redzēt drosmīgu, neordināru uzvedumu ar Soņu Jončevu, tuvākajās dienās ieplānojiet vizīti Zalcburgas festivālā. Šī ir reta iespēja dzirdēt mākslinieci baroka mūzikā – Beļģijas režisors, scenogrāfs un horeogrāfs, teātra kompānijas Needcompany līderis Jans Lauverss, Zalcburgā iestudējis Klaudio Monteverdi šedevru Popejas kronēšana. Savās izrādēs viņš savieno dažādus mākslas veidus. Operu Jans Lauverss nekad agrāk nav iestudējis, taču Klaudio Monteverdi 1642.–1643. gadā komponētais darbs viņu uzrunājis. Mākslinieks sola izaicinošu interpretāciju. "Skatuves grīdu noklās atkailināti ķermeņi un līķi no baroka un renesanses laikmeta, un izpildītājiem burtiski būs jākāpj tiem pāri. Uz skatuves būs kastrācija, manipulācija un slepkavība – šī ir konfliktu arēna, nežēlīga un skaista vienlaikus," uzsver Jans Lauverss. Izrādē piedalīsies viņa trupas Needcompany dejotāji.

Mūzikas vēsturē Popejas kronēšana ir viena no pirmajām operām, kas stāsta nevis par mitoloģisku, bet reālu personāžu – Romas imperatora Nerona mīļāko un vēlāk sievu Popeju. Darbība risinās Romā 62. gadā. "Erotika, neprāts un ambīcijas – tie ir tikai daži vārdi, kas raksturo operas varoņu noskaņojumu," saka Soņa Jončeva. "Mēs cenšamies atveidot šos monstrus – Popeju un Neronu – kā normālus cilvēkus," viņa piebilst. Romas imperatora lomā būs amerikāņu mecosoprāns Keita Lindsija.

Skatuves darbībā tiks integrēts jauniestudējuma muzikālais vadītājs, leģendārais senās mūzikas eksperts un pasniedzējs Viljams Kristi, un viņa orķestris Les Arts Florissants. Tieši Viljama Kristi vadībā baroka mūzikas noslēpumus savulaik apguvusi Soņa Jončeva. Zalcburgas Popejas kronēšana būs viņu atkalsatikšanas pēc desmit gadu pauzes. Operas pirmizrādi Soņa Jončeva veltījusi "visiem, kas tic, ka jutekliskums un inteliģence ir sievietes labākie ieroči".

Popejas kronēšana

Diriģents Viljams Kristi, režisors Jans Lauverss

Zalcburgas festivālā 18., 20., 22., 28. augustā

www.salzburgerfestspiele.at

Top komentāri

Tas ir gaume un saprašanas
T
jautājums. Es Jerogam Homovičam ne vārdam neticu, jo otras tik draņķīgas un samaitātas dvēseles nemaz tik viegli atrast nevar. Katram ir sava uts, un arī Kalasai tā bija nenoliedzami, un perfekts nav neviens arī izpildītājmākslā. Daudz vairāk par Kalasas ierakstu mīlu, piemēram, Nanas Muskuri dziedāto Bellini ''Qual cor tradisti'', kas skan SULĪGI un DZĪVI, nevis tik SALTI un MIRONĪGI kā Kallasai.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja