Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018. gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.
Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. "Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus," teica diriģents.
Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja, kultūras ministra amata kandidāte Dace Melbārde norādīja uz gatavošanās nozīmi svētku rituālā, tādēļ iebilda pret ikgadējiem Dziesmu un deju svētkiem. Viņas vērtējumā, starp svētkiem ir iespējama dažādu mazāku pasākumu rīkošana.
Konferencē izskanēja arī citas idejas par Dziesmu un deju svētku formāta pārveidošanu. Pagājušo svētku virsdiriģents Gints Ceplenieks ierosināja, ka varētu runāt par Dziesmusvētku mēnesi, kura laikā mēģinājumi un koncerti notiktu nedēļas nogalēs. Tas atslogotu dalībniekus, dodot iespēju arī viņiem izbaudīt svētkus.
Diskutējot par svētku programmu, tika secināts, ka ir jāatrod balanss starp tautā iemīļotu mūziku un jaunu autoru dziesmām. Izskanēja arī diskusijas par svētku gājiena pārvietošanu uz svētku sākumu un tā organizācijas uzlabošanas vajadzību.
Melbārde solīja, ka šo un citas idejas izvērtēs Dziesmusvētku padome. "Svarīgi ir atrast līdzsvaru starp augstas kvalitātes kultūras produktu un pasākumu tautai," paziņoja kultūras ministra amata kandidāte, atzīstot, ka ir saņemtas sūdzības par svētku dalībnieku noslogotību, kas liek aizdomāties par to, kam šie svētki ir domāti.
"Ir redzami divi attīstības scenāriji. Pirmais būtu labi iepakots un pasniegts biznesa projekts, kurā valsts institūcijas darbotos kā vadošais producents. Otrs variants - svētki kā nozīmīgs cilvēku kapitāla veidotājs," teica Melbārde, piebilstot, ka ideālā variantā svētkiem vajadzētu apvienot abas pieejas.
Kultūras ministra amata kandidāte rosināja arī pašus dalībniekus aktīvāk piedalīties Dziesmu un deju svētku organizēšanā. "Tad, kad ir negatīvi komentāri, visi ir gatavi iesaistīties diskusijā. Aktivitāte citos jautājumos diemžēl ir sadrumstalota," uzskata Melbārde. Pēdējo svētku veidotāja uzsvēra, ka pašlaik svētki vairāk tiek rīkoti "no augšās", bet tas, kas nodrošina tradīciju ilgtspēju, ir to pārmantojamība no paaudzes paaudzē.
Nākamie Dziesmu un deju svētki 2018. gadā sakritīs ar Latvijas simtgadi, tāpēc tiem iecerēts lielāks vēriens. Svētku plānošanu iecerēts sākt laicīgi, tādēļ jau tagad tiek apspriests gan nākamo Dziesmusvētku gājiens, gan dalībnieku noslogojums un svētku programma.
Konferencē skarta arī Dziesmu un deju svētku norises vietas tematika. Dace Melbārde atzina, ka nākamajiem svētkiem ir jānotiek jaunā stadionā, jo jau šogad visiem, kas vēlējās redzēt Dziesmu un deju svētku koncertus, nepietika vietas.
"Tā kā Latvijas simtgadei veltītie svētki piesaistīs vēl lielāku auditoriju, situācija tikai pasliktināsies. Jauna stadiona būve ir iekļauta arī Nacionālajā attīstības plānā, tādēļ tas ir projekts, kura īstenošanu mēs sagaidām," sacīja Melbārde. Pašlaik notiek sarunas par to, lai iegūtu finansējumu ēkas būvei no Eiropas Savienības līdzekļiem, bet, ja šajās sarunās neveiksies, tad šim projektam būs jāatrod finansējums valsts budžetā.
Melbārde norādīja, ka par Mežaparka estrādes uzlabojumiem vajadzētu runāt ar Rīgas domi, jo tas skar arī pilsētvides uzlabojumus.
Pēc viņas domām nebūtu pragmatiski meklēt citu, pagaidu vietu svētkiem un piebilda, ka līdz 1955.gadam tika praktizēta šāda pagaidu vietu būvniecība. Toreiz svētki notika retāk, tāpēc tas bija iespējams, taču tagad tas būtu ļoti dārgi.
Melbārde norādīja, ka par infrastruktūras jautājumiem noteikti tiks spriests Dziesmusvētku padomē.