Titulpartiju atveidos lietuviešu soprāns Vida Miknevičūte, savukārt Jūdejas ķēniņa Hēroda pils sardzes priekšnieka Narabota lomā dzirdēsim Latvijas tenoru Mihailu Čuļpajevu – šī ir viņa starptautiskā debija uz operas skatuves ārpus Latvijas.
Izrādi iestudējis ievērojamais vācu režisors Kristofs Lojs, kurš vienmēr interpretē klasiku inteliģenti, mūsdienīgi un eleganti. "Pirmo reizi redzēju Salomi, kad biju pavisam jauns. Es uzreiz izjutu spēcīgu saikni ar fināla ainu. Skan tik skaista mūzika, bet uz skatuves ir sieviete un nocirsta galva. Tolaik nevarēju saprast, kas tur īsti notiek. Būdams mākslinieks, allaž esmu vēlējies iedziļināties varoņu sajūtās, kuras var traktēt divdomīgi. Tagad pienācis laiks, kad es to beidzot varu izdarīt," saka Kristofs Lojs, kurš līdz šim ir iestudējis astoņas vai deviņas Riharda Štrausa operas, bet šī ir viņa pirmā Salome.
Režisors stāsta: "Komponists meistarīgi ataino cilvēku dabas sarežģītību, un man tas ļoti patīk. Salomes drāma ir ļoti tipiska Štrausam, viņš bieži ir pievērsies sižetiem, kas attīstās disfunkcionālā ģimenē. Salomes pirmizrādē 1905. gadā bija šokējoši redzēt uz skatuves tik radikālu femme fatale, lai gan šis tēls tajā laikā bija modē un spēcīgi sieviešu raksturi teātrī publikai šķita ļoti pievilcīgi. Jau piecus gadus agrāk, 1900. gadā, Toska uz skatuves nodūra Skarpiju, bet Salome bija ļoti tieša savās vēlmēs un mērķtiecīgumā. Šī varone kontrolē ne tikai savu, bet arī apkārtējo cilvēku likteni – pieļauju, ka tas varēja šokēt tā laika publiku. Turklāt šajā operā ir tāds teatrāls specefekts kā pravieša Johanāna galva sudraba traukā. Skats, kurā redzam dziedātājus, kas skraida pa skatuvi ar nocirstu galvu rokās, jau ir kļuvis par parodiju. Es šajā ainā gribēju atrast dziļāku jēgu. Gatavojoties izrādei, daudz domāju par drāmas Salome autoru Oskaru Vaildu, viņa iztēli un personību – viņš bija homoseksuāls vīrietis Anglijā, kuram tika piespriests cietumsods viņa seksualitātes dēļ. Vienmēr esmu uzskatījis, ka savā tekstā viņš ir mēģinājis iekļaut dzimuma jautājumus. Vaildam nepatiktu redzēt uz skatuves klišejas, kas attiecas uz cilvēku seksualitātes ārējām izpausmēm."
Kristofa Loja mērķis ir bijis atbrīvot Salomi no Lolitu atgādinoša, meitenīga femme fatale tēla: "Drīzāk viņa ir "apmaldījies balodis" – tā Salomi raksturo Narabots. Salome mūs aizved ceļojumā, kurā tiek apšaubīti daudzi pieņēmumi par dzimumu un seksualitāti. Sākotnēji viņa ir ģērbusies kā jauns vīrietis, iespējams, lai sevi pasargātu, iespējams, lai pajokotu." Runājot par izrādes estētiku un iedvesmas avotiem, Kristofs Lojs piebilst: "Oskars Vailds satiekas ar Virdžīniju Vulfu."
Pravieti Johanānu dziedās britu basbaritons Endrū Fosters-Viljamss, Salomes patēvu Hērodu – austriešu tenors Nikolajs Šukofs, Salomes māti Hērodeju – zviedru mecosoprāns Karina Loveliusa.
Klātienē Salomi Helsinkos varēs dzirdēt arī 20. un 23. aprīlī. Šajos datumos titullomu atveidos krievu soprāns Jeļena Stihina.
Operas Salome tiešraide 7. aprīlī plkst. 19 būs skatāma šeit.
Informācija: oopperabaletti.fi