Alvja Hermaņa iestudējuma pirmizrāde notika 2014. gada oktobrī, un Toska ir izrādījusies režisora dzīvotspējīgākā operas izrāde – Berlīnē tā tiek spēlēta katru sezonu. Kopumā šī Toska astoņos gados parādīta publikai četrdesmit vienu reizi.
Pirmizrādi 2014. gadā diriģēja Berlīnes Valsts operas muzikālais vadītājs Daniels Barenboims (tā bija pirmā Toska viņa mūžā), toreiz galveno lomu dziedāja vācu soprāns Anja Kampe, kura tagad ir pievērsusies smagākām dramatiskā soprāna partijām un tikko pirmo reizi karjerā spēlēja Brīnhildi Riharda Vāgnera Nībelunga gredzena jauniestudējumā Berlīnes Valsts operā. Toskas pirmizrādes recenzijās nežēlīgi tika kritizēts gan režisora, gan diriģenta sniegums.
Izrāde veidota kā psiholoģiskais trilleris, un vizuālajā risinājumā galvenā loma atvēlēta Kristīnes Jurjānes zīmējumiem – visu izrādes laiku skatuves centrā tiek projicēts "Toskas komikss", kas akvareļa tehnikā ilustrē sižeta nozīmīgākās ainas. Šajos zīmējumos Toskai ir Ingas Alsiņas vaibsti, viņas mīļotais Kavaradosi ir līdzīgs Kasparam Znotiņam, savukārt ļaunais barons Skarpija brīžiem aizdomīgi atgādina Andri Keišu.
Toska ir repertuāra izrāde, un gadu gaitā titullomu Alvja Hermaņa iestudējumā ir dziedājusi gan Jeļena Stihina, gan Soņa Jončeva, gan Andžela Georgiu.
Andžela Georgiu gatavojas uznācienam Toskas tēlā Berlīnes Valsts operā. Publicitātes foto
28. oktobrī un 1. un 4. novembrī Andžela Georgiu atgriezās Berlīnes Valsts operā, lai iemiesotos savā iecienītākajā tēlā. Temperamentīgā dīva savā būtībā ir Toska – uz skatuves viņa dabiski kombinē komisko un traģisko, viņa var būt gan manierīga, gan rotaļīga, gan pašironiska, gan pārmērīgi emocionāla, gan absolūti patiesa – turklāt vienlaikus. Andžela Georgiu ir apveltīta ar vienu no visskaistākajām balsīm, kuru nevar sajaukt ne ar vienu citu. Viņa ir viena no pēdējām dīvām – ja ne pati pēdējā –, kas pārstāv operas zelta laikmetu. Tāpēc Andželas Georgiu priekšnesumā ir iekodēta ne tikai smeldze un drāma, bet arī nostalģija – tādu zvaigžņu kā viņa vairs nav, un Toska to pierāda. Izrāde ir vērtīga ar to, ka ļauj ieskatīties dižās mākslinieces attiecībās ar viņas tēloto varoni.
Šajā Toskas sērijā, ko diriģēja itāļu maestro Marko Armiljato, Andželas Georgiu partneri bija argentīniešu tenors Marselo Alvaress (Kavaradosi; diemžēl pilnvērtīgi dziedāt viņam traucēja veselības stāvoklis) un franču baritons Ludoviks Tezjē (Skarpija). Starp Tosku un Skarpiju valdīja īpaša maģija un spriedze – Ludoviks Tezjē ir ne tikai izcils dziedātājs, bet arī smalks aktieris. Vajadzēja redzēt, kā viņš osta savus pirkstus pēc tam, kad savās rokās bija turējis Toskas rokas, – un viss uzreiz bija skaidrs. Visas biļetes uz Tosku bija pārdotas, un klausītāji apbalvoja Andželu Georgiu ar nebeidzamām ovācijām.