Skaistkalnes baznīcas torņu atjaunošanai. Jezuītu ordeņa celtā Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir izcils agrā baroka stila arhitektūras piemineklis, kas nu piedzīvo vēsturisku atdzimšanu. Labdarības koncertā pie majestātiskā dievnama uzstāsies Gatis Irbe, Igo, Olga Rajecka, grupa Putnu balle un citi mūziķi.
Ikvienam ceļotājam, kurš tuvojas Skaistkalnei, nepaliks nepamanīta staltā baroka pērle, kas kā milzīgs balts gulbis ir izslējusies Mēmeles senlejas augstajā krastā. Vēl 18. gs. sākumā Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīca bija lielākais un greznākais katoļu dievnams Latvijā. Otrā pasaules kara laikā tā zaudēja daļu no savas senākās varenības un skaistuma – iespaidīgās torņu smailes. Ir pienācis laiks atjaunot baznīcas torņus, lai tie beidzot paceltos pāri kara drupām, Padomju laika neticībai, sadziedētu kara rētas un būtu kā gaismas, garīguma, mīlestības simbols. Ir jātop jauniem torņiem debesīm. Skaistkalnes baznīca kā arhitektūras un mākslas piemineklis nav vēl nepienācīgi novērtēts Latvijas kultūrā. Brīnumainās baroka pērles atjaunotne ir kā solis pretī atzinībai un gaismai. Pēc Skaistkalnes baznīcas torņu atjaunošanas tie būs tieši tādi, kā redzami senajā 1866. gada G. Langes gravīrā pēc V. Z. Stafenhāgena zīmējuma – ar divpakāpju kupolu.
4. septembrī pie Skaistkalnes dievnama pulcēsies mākslinieki, lai labdarības koncertā Uzcel savu baznīcu! paustu savu atbalstu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcas torņu atjaunošanai. Cik dažādus laikus ir piedzīvojusi baznīca, tik atšķirīgas būs arī dziesmas koncertā – no romantiskām noskaņām līdz enerģijas pārpilniem melodiju strāvojumiem. Skaistkalnes pakalniem pāri aizskanēs Gata Irbes, Igo, Olgas Rajeckas, grupas Putnu balle un citu mūziķu priekšnesumi.
Skaistkalnes baznīcas torņi reiz bija tik skaisti un diži, ka tika apdziedāti dziesmās un aprakstīti rakstos. 1932. gadā laikrakstā Māras Vēstnesis lasām - "Vairāku gadu simteņi ir nogrimuši mūžu dzelmē, bet šis dievības templis vēl stalts un brožs rēgojas. Uz augstā un skaistā kalna viņš gleznā un graciozā itāļu renesanses stilā paceļas; viņš tur stila garā ir tik nopietns, tik pilns augstības it kā uz mūžu nostādīts; slaidie baltie torņi, kas sniedzas pret zilo debess jumu, ir pacelšanās augšup uz debesīm." Tā stāsta, ka pēc kulta celtnes sagraušanas Otrajā pasaules karā, skaistkalnieši esot vākuši zemi kabatas lakatiņos un nesuši uz mājām - svētībai.
"Baznīca Skaistkalnē ir viens no pirmajiem baroka sakrālās arhitektūras piemēriem Latvijā un pats pirmais – starp katoļu baznīcām. 17. gs. beigās, kad tapa šī celtne, jaunais baroka stils nedroši un ziemeļnieciski atturīgi bija parādījies dažās Rīgas arhitekta R. Bindenšū celtnēs Vidzemē. Kurzemes hercogistē baznīcu arhitektūra aizvien vēl bija gluži viduslaicīga, bet katoliskā Latgale apmierinājās ar necilām koka būvēm. Uz šī pieticīgā fona sevišķi iespaidīgi izskatījās jaunā Skaistkalnes baznīca, ko 1692. g. uzcēla jezuītu ordenis. Celtnei bija īpaša loma katoļu baznīcas politikā Kurzemē. 17. gadsimtā tai nācās darboties vispārējās neiecietības un naida vidū. Tikai visvarenajam jezuītu ordenim izdevās ar lielu darbu un pacietību atkarot daļu savu pozīciju, kas bija zaudētas līdz ar reformāciju jau iepriekšējā gadsimtā. Klusi un ārēji pieticīgi jezuīti darbojās Jelgavā. Lai nekaitinātu savus neiecietīgos luterāņu kaimiņus: jezuītu rezidence un baznīca tur bija ļoti vienkāršas ēkas. Turpretī nomaļajā Skaistkalnē, kuru no Lietuvas šķīra tikai Mēmele, jaunajai celtnei bija jākļūst par simbolu katoļu baznīcas varenībai un spožumam.
Te pirmoreiz Latvijā varēja ieraudzīt itāļu baroka vareno divtorņu katedrāles tipu, kas no Itālijas bija izplatījies pa visu Dienvideiropu un kļuvis ar katoļu baznīcu arhitektūras etalonu. Bija nepieciešams vēl pusgadsimts, kamēr Latgalē sāka parādīties citas šī tipa celtnes - Aglonā, Pasienā, Piedrujā, Viļānos un citur. Rietumu fasādē ēkas korpusam pieslēdzas divi torņi, bet to vidū paceļas augsta dekoratīvā siena, t. s. atika, kam jānoslēpj vidusjoma paaugstinājums. Torņi Skaistkalnē tagad diemžēl ir krietni zemāki, savstarpēji asimetriski zaudējuši savu interesanto daudzpakāpju metāla ķiveri. Viss pārējais celtnei saglabājies sākotnējā izskatā. Baroka stilu te iezīmē ritmiskie pilastru kārtojumi. spēcīgie dzegu profilējumi, samērā vienkāršais portāls ar 1692. gadskaitli. Kopumā celtne ir masīva, respektabla un masu izkārtojumā labi līdzsvarota. Tas ir īsts, sulīgs 17. gs. baroks, kuram vēl nepiemīt tā formu sadrumstalotība, koķetie dzegu izliekumi, torņu silueta izlauzījumi, kas nāks modē vēlajā barokā un rokoko 18. gs. vidū un ko vislabāk var redzēt Latgalē Piedrujas un Pasienas baznīcās.
Jau no ārpuses Skaistkalnes baznīca bija tā laika Latvijas arhitektūrai negaidīta parādība, bet vēl vairāk tas jāsaka par iekštelpu. Te redzams Latvijā vienīgais itāļu tipa arhitektonizētā un vienlaicīgi tēlnieciski dekorētā interjera paraugs. Skaistkalnes baznīcā sienu un griestu dalījums jau pašos pamatos izriet no arhitektūras ordera. Vidusjoma sienas balsta stabi ar pilastriem, ko savieno pusloka arkas. Pilnīgi unikāla ir skaisti veidotā stuka ornamentālā frīze ar akanta lapu vijumiem, ko izceļ fona krāsojums. Ar ciļņiem dekorētas arī velvju jostas. Skaistkalnes iekštelpa sākotnēji bijusi arī apgleznota, tādējādi sasaistot interjeru krāšņā formu un krāsu rotaļā. Galvenais altāris, kura vidusdaļā redzama kopija no P. Rubensa gleznas Kristus pie krusta, ir barokam raksturīga divstāvu uzbūve, kādas var atrast gan katolu, gan luterāņu baznīcās, taču autors nezināms, un Latvijas pieminekļu vidū šim altārim nav stilistisku līdzinieku.
Ne pati celtne, ne jebkurš no tās iekārtas priekšmetiem nav tieši saistāms ar vietējo mākslu. Jezuītu ordenim bija savs arhitektu, mākslinieku un amatnieku, ordeņa locekļu štats, kas regulāri pārvietojās no vienas vietas uz otru. Tāpēc arī rezultāts ir internacionāls, tas ir kaut kāds matemātiskais vidējais starp itāļu mākslas principiem un dažādu Austrumeiropas vietējo mākslas skolu paņēmieniem. Latvijas tēlniecībai pilnīgi neparasta arī Skaistkalnes kancele, kuru balsta eleganta eņģela figūra, bet podiju rotā Kristus un Marijas reljefas pusfigūras”, tā baznīcu apraksta mākslas vēsturnieks, gleznotājs un bijušais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis publikācijā Skaistkalnes baroks.
Biļetes / ziedojums: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/120421