Salomes pirmizrāde tapusi kopražojumā ar Ņujorkas Metropoles operu. Klauss Gūts ir viens no slavenākajiem un veiksmīgākajiem režisoriem, kurš iestudējis izrādes labākajos Eiropas teātros un festivālos. Viņa darbu klāstā ir gan baroka opera, gan mūsdienu komponistu opusu pirmizrādes. Klauss Gūts allaž pievērš uzmanību varoņu psiholoģijai un morālajām dilemmām, pēta viņu kompleksus un dvēseles traumas. Salomes iestudējumā Maskavā režisors ir mēģinājis pietuvināt stāstu Oskara Vailda darba tapšanas laikam.
Uz skatuves Salomi spēlē ne tikai dziedātāja, bet vēl sešas dažāda vecuma meitenes un jaunietes. Kāds ir galvenās varones tēls Klausa Gūta interpretācijā? Salome, no vienas puses, ir traumatiska pieaugšanas procesa upuris un patriarhālās sistēmas gūstekne. "Viņas māte Hērodeja ir plānprātīga, viņas patēvs Hērods ir apsēsts ar Salomi un projicē uz viņu savas fantāzijas. Salome ir nonākusi slazdā, visas durvis un logi ir ciet, viņa neredz ne dzīvi, ne pasauli sev apkārt. Kopš bērnības savu tuvāko cilvēku attiecībās viņa neapzināti jūt kaut ko slimīgu un nepareizu," stāsta režisors.
"Manā izpratnē pravietis Johanāns atver viņai acis – Salome apzinās, ka viņas māte un patēvs ir monstri. Kad Salome pirmo reizi ierauga Johanānu, tas ir arī juteklisks mirklis. Viņa redz pravieša ādu. Es uz skatuves cenšos uzburt Viktorijas laikmetu – visiem personāžiem ir atbilstoši tērpi, kas nosedz ķermeni. Pēc tikšanās ar Johanānu Salome sāk ievērot distanci starp sevi un vecākiem, viņa izjūt alkas pēc brīvības. Beidzot viņa apzinās sevi – tādu, kāda viņa patiesībā ir, nevis tādu, kādu vēlas redzēt Hērods. No upura viņa pārvēršas par agresoru, lai iznīcinātu gan vecāku, gan Johanāna pasauli un tādējādi apliecinātu spēku, ko viņa ir guvusi," izrādes ideju raksturo režisors.
Klauss Gūts uzskata, ka mūsdienās, iestudējot Salomes Septiņu plīvuru deju, vairs nav vajadzības demonstrēt kailumu – tas varēja izraisīt satraukumu publikā operas pirmizrādē 1905. gadā, bet tagad gan vairs ne. "Teātrī ir citas iespējas, kas ļauj savienot norises, kuras notiek dažādos laika posmos – reālajā un atmiņu laikā. Dejojot Salome atklāj patēvam savu pieaugšanas stāstu, tāpēc mūsu izrādē ir ieviesti jauni personāži – Hēroda dubultnieks un mazās Salomes. Kā parasti izskatās Septiņu plīvuru deja? Apģērba slāņi krīt cits pēc cita, un beigās ir redzams atkailināts ķermenis. Ir tāds teiciens – "krīt noslēpumu plīvurs". Es demonstrēju septiņus patiesības atklāšanas posmus – tāda, manuprāt, ir dejas būtība," saka režisors.
"Šis ir ļoti laikmetīgs stāsts. Mēs redzam, kas notiek pasaulē – klimata pārmaiņas, pandēmija, politiskā situācija… Tie, kam pieder vara, jūt nestabilitāti un cenšas pasargāt sevi no ārējās ietekmes, taču vienlaikus viņus moka bailes," Štrausa operas aktualitāti uzsver Klauss Gūts.
Režisors Klauss Gūts savos iestudējumos allaž pievērš uzmanību varoņu psiholoģijai un morālajām dilemmām. Foto – Damirs Jusupovs
Lielajā teātrī Salomes pirmizrādes ciklā no 25. februāra līdz 3. martam piedalījās divi izpildītāju sastāvi: titulpartiju dziedāja ne tikai Asmika Grigorjana, bet arī Anna Pētersena. Johanānu tēloja baritoni Tomass Johanness Maiers un Olivers Cvargs, Hēroda lomā iejutās tenori Vinsents Volfšteiners un Romāns Muravickis, Hērodejas lomā – mecosoprāni Anna Marija Kjuri un Jeļena Zeļenska. Kā zināms, Asmika Grigorjana Salomes tēlā izraisīja sensāciju 2018. gada Zalcburgas festivāla iestudējumā, ko radīja režisors Romeo Kastelluči, un par šo darbu saņēma vairākus apbalvojumus.
Nākamais Salomes izrāžu cikls Maskavā plānots maijā. Paredzēts, ka Ņujorkas Metropoles operā Klausa Gūta Salome ar Asmiku Grigorjanu galvenajā lomā skanēs 2025. gadā.
Informācija: www.bolshoi.ru