Mākslinieku vidū ir Rūdolfs Baltiņš, Aigars Bikše, Ilmārs Blumbergs, Andris Breže, Krista Dzudzilo, Andris Eglītis, Armands Zelčs, Maija Kurševa, grupa F5, Katrīna Neiburga, Ojārs Pētersons, Kaspars Podnieks, Monika Pormale, Juris Artūrs Putrāms, Krišs Salmanis, Jānis Šneiders un Atis Jākobsons. Daudzi no autoriem jauniestudējumā ir pārstāvēti ar vairākiem darbiem.
Monika Pormale sarunā ar KDi skaidro savu ieceri: "Dons Žuans ir ne tikai visiem zināms pavedinātājs, bet arī brīvdomātājs, kurš dzīvo bez morāles principiem. Domājot par šo tēlu, vārdu "morāle" mēs izsvītrojām, liekot uzsvaru uz viņa brīvības alkām, centieniem izlauzties no ikdienas, normalitātes, apzināti pārkāpt robežas. Iestudējumā caur mākslas darbu replikām mēs tulkojam mākslinieka būtību – nepārvaramu vajadzību radīt un izteikties. Izrādes vizuālais koncepts ir mēģinājums traktēt jebkura cilvēka radīšanas trauksmi un nemieru, kas ir arī dona Žuana tēla darbības virzītājspēks."
Donu Žuanu Permā ir iestudējis teātra galvenais diriģents Artjoms Abaševs un teātra galvenais režisors Marats Gacalovs, ar kuru Monika Pormale ir sadarbojusies arī iepriekš (Riharda Štrausa Salomes pirmizrādē Sanktpēterburgas Marijas teātrī 2017. gadā). Izrādes tapšanā Permā piedalījies arī gaismu mākslinieks Rūdolfs Baltiņš.
"Dona Žuana saturu varētu rezumēt ar kanonisko Nīčes frāzi: "Dievs ir miris." Par tās alegoriju Mocarta operā kļūst komandora slepkavība. Šis varonis iemieso eksistences ierasto kārtību un struktūru, savukārt dons Žuans pirmām kārtām ir pirmatnējā haosa, dzīves, daiļrades un iztēles enerģija," uzsver režisors.
"Veidojot izrādi, mēs bieži atcerējāmies ne tikai Nīči, bet arī Dostojevski. Viņi brīdināja, ka nāk jauns laiks, kas izjauks iepriekšējo pasaules būves ainu. Drīz pasaules ierastā struktūra patiešām tika sagrauta un vīrieša loma – vīrietis kā tēvs un meistars – izjuka. Mēs joprojām dzīvojam paradigmā, kas daiļrunīgi aprakstīta Donā Žuanā. Mocarta opera vēsta arī par to, ka cilvēce tā arī nav pārvarējusi šo krīzi," apgalvo Marats Gacalovs.
"Katrā no mums ir savs dons Žuans – tilts uz nezināmo sapņu un iedvesmas pasauli, taka, kas ieved apburtā mežā, un šis mežs ir paslēpts no mūsu racionālā skatiena. Dons Žuans ir glābšanas riņķis, tablete, kas samazina mūsdienu cilvēka eksistenciālo trauksmi, kas caurstrāvo Mocarta partitūru," piebilst režisors.
Informācija: permopera.ru