Pašlaik gan nav skaidrs, kāds būs situācijas risinājums, proti, vai korim ļaus piedalīties koru karos vai arī tādas iespējas tomēr nebūs. "Saskaņā ar koru repertuāra pārbaudes skašu nolikumu, fināla dalībnieki tiks paziņoti pēc skašu beigām - laikā līdz 15. maijam," uz jautājumu par situācijas risinājumu atbildēja centra pārstāve, sakot, ka kori svētkiem ir labi sagatavoti, skaitliski cienījamos sastāvos, sniegums ir kvalitatīvs un emocionāli piepildīts.
LNKC esot izvērtējis 26. marta koru skatē radušos situāciju Rīgas projektu kora kontekstā. LNKC apliecina, ka "koru skašu žūrija savu darbu ir veikusi godprātīgi un objektīvi", par ko liecinot punktu skaits korim - tie piešķirti atbilstoši mākslinieciskā snieguma kvalitātei.
"Žūrija ir lietpratēji, kuru pieredze ir būtiska Dziesmu un deju svētku tradīcijai. Skates žūrija darbojas profesionāli un godprātīgi, vērtējot gan koru dalībnieku sniegumu Latvijā, gan diasporā," teikts centra paziņojumā.
Pēc Ertmanes paustā, situācija, kas izvērsusies par asu viedokļu apmaiņu un nepamatotiem apvainojumiem publiskajā vidē attiecībā uz kora skates komisiju un Rīgas projektu kori, esot radusies "cilvēcīgas kļūdas rezultātā", par ko atbildību uzņemas LNKC. Centrs atvainojas par notikušo gan koru skašu žūrijai un tās priekšsēdētājam Romānam Vanagam, gan Rīgas projektu korim un diriģentam Kristoferam Volšam-Sinkam.
LNKC apgalvo, ka šīs vasaras Dziesmu un deju svētku sagatavošanās procesā iegūtās mācības tiks ņemtas vērā turpmākajā darbā, kur līdzās tradīcijas garam pastāv arī likuma burts.
Jau ziņots, ka Rīgas projektu koris ir neizpratnē, kāpēc nav ticis virzīts tālāk uz Dziesmu svētku koru kariem, lai arī nedēļas nogalē saņēmis augstu novērtējumu Dziesmu svētku koru skatē. Kā vēstīja Latvijas Radio, lēmums paziņots pēc skates un pamatots ar to, ka kolektīva skanējums ir nevis vājš, bet pārāk profesionāls.
Pagājušās nedēļas sestdienā sākās koru skates, lai atlasītu kolektīvus dalībai Dziesmu svētkos. Svētdien Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Rīgas jaukto koru skates, kurās piedalījās arī Rīgas projektu koris. Žūrija, kurā darbojās diriģenti Romāns Vanags, Gints Ceplenieks, Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns un Jānis Baltiņš, konkrētajā grupā šim korim piešķīra 47,67 punktus no maksimāli iespējamajiem 50. Tradicionāli, ja korim piešķir augstāko pakāpi, tad to virza tālāk uz koru kariem, taču šajā reizē pakāpe nav piešķirta, norādot, ka sniegums skatē tiek vērtēts ārpus konkursa.
Viena no Rīgas projektu kora dziedātājām Kristīne Zvirbule sociālajos tīklos pauda, ka šāds iznākums kora dalībniekiem bijis nepatīkams pārsteigums. Pēc skates kora vadībai notikusi apspriede ar žūriju, un lēmums pamatots ar to, ka koris atšķiras no citiem - ar darbības formu, ar veidu, kādā notiek mēģinājumi. Šie argumenti koristiem nešķietot pamatoti.
Kora dalībnieki uzsver, ka Rīgas projektu koris nav dibināts, lai piedalītos Dziesmu svētkos. Tas pastāv piecus gadus. Daudzi tā dalībnieki agrāk bijuši augstu vērtētu jauniešu koru - Kamēr…, Sola, Balsis un citu - dalībnieki.
Kori izveidojis un vada amerikāņu kordiriģents Volšs-Sinka, kolektīvs nesaņem pašvaldības vai valsts finansējumu, taču tam ir aktīva koncertdarbība. Mēģinājumu grafiks pielāgots tam, ka vairākums dalībnieku ir ģimenes cilvēki, bet tieši darbības formāts tam neļaujot iekļauties Dziesmu svētku tradīcijā, pauda Teterovskis, uzsvērdams, ka izsakās kā Dziesmu svētku biedrības priekšsēdis, nevis žūrijas loceklis. Viņš atzīmē, ka Dziesmu svētki ir ikdienas mēģinājumu process un projektu koris arī var kļūt par tādu kori.
Diriģents Vanags atzīmēja, ka Rīgas projektu kora vadība pieteikusi dalību Dziesmu svētkos ar novēlošanos, kad vairāki sagatavošanās posmi jau bijuši nokavēti. Diriģents esot bijis gatavs, ka koris piedalās kopmēģinājumos un nodzied skatē, taču nepretendējot uz dalību koru karos. Izlemts Rīgas projektu korim šādu iespēju sniegt. Uz līdzīgiem nosacījumiem Dziesmu svētkos esot iesaistījies vēl viens koris - Noras Kalniņas diriģētais MoonBeam.
Savukārt LNKC uzskata, ka Rīgas projektu korim ir tiesības saņemt uzaicinājumu dalībai Dziesmu svētku koru karos. LNKC pārstāve Linda Ertmane skaidroja, ka uzaicinājumu dalībai koru konkursa finālā, kas notiks 1. jūlijā, kori saņems pēc visu koprepertuāra pārbaužu skašu noslēgšanās, kas ieplānota laikā līdz 15. maijam. Patlaban neviens koris šādu uzaicinājumu vēl nav saņēmis.
Skašu rīkotājs - LNKC - saziņā ar koru nozares pārstāvjiem turpinās darbu, lai izvērtētu 26. marta skatē radušos situāciju ar Rīgas projektu kori, kurš saskaņā ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koprepertuāra pārbaudes skašu nolikumu, skatē ir ieguvis 47,67 punktus jeb augstāko pakāpi.
"Tradīcijas 150 gados esam piedzīvojuši dažādus pārmaiņu laikus un arī šajā brīdī tradīcija attīstās un vērojam jaunas formas. LNKC priecājas par katru dziedātāju, kas ar savu balsi kuplinās svētku kopkori 2023. gada vasarā," izteicās Ertmane.
Rīgas projektu kora producente Maija Gredzena iepriekš norādīja, ka koris ir saziņā ar LNKC un gaida diskusiju. Viņa pauda cerību, ka diskusija ar LNKC būs publiska, jo tā ir svarīga visai Dziesmu un deju svētku kustībai.
"Šis nav jautājums tikai par Rīgas projektu kori, bet gan par Dziesmu un deju svētku kustību un tās tradīciju turpināšanos nākotnē," atzīmēja Gredzena.