Lai nesētu tautā paniku, mēs ziņās tiekam mierināti, ka Latvijai kā NATO dalībvalstij reālas briesmas pagaidām nedraud, bet tik un tā nevaram būt pārliecināti, ka nesekos arī mūsu valsts ieņemšanas mēģinājumi. Tāpēc piektdien pie Kongresu nama notikušā Ukrainas atbalsta koncerta cēlais mērķis stāv pāri pārdomām par to, cik lielā mērā tas ir veiklāko producentu spalvu spodrināšanas pasākums.
Baiļu vietā aukstasinība
No sešiem vakarā Kongresu nama priekšā pulcējās cilvēki, kuru sejās nepārprotami bija redzama vēlme palikt vienotiem šajā brīdī, līdzīgi kā Baltijas ceļā 1989. vai barikāžu laikā 1991. gadā. Notikumus Vecrīgā, pie katedrāles un Zaķusalā pie Latvijas Televīzijas ēkas pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, kad Latvija ieguva brīvību, atsauc atmiņā arī milzīgie tējas termosi, no kuriem klātesošajiem ir iespējams sasildīties, jo ziema vēl neatkāpjas. Pie daudzu krūtīm un apģērbos – debesu un saules krāsas, signalizē arī garām braucošās automašīnas, iepretī pāri ielai deg svecītes un gulst ziedi pie Ukrainas vēstniecības.
Pēc pasākuma iniciatora Ralfa Eilanda stāstiem, valdot asaras, par saraksti ar savu draugu – žurnālistu Ukrainā – aizkustinošu runu, aicinot baiļu vietā likt aukstasinību, saka viens no Latvijas atmodas simboliem Dainis Īvāns. "Iespējams, šie ir mūsu liktenīgākie un izšķirošākie dziedāšanas svētki divdesmit pirmajā gadsimtā, jo dziedāšana un dziesma vienmēr ir bijis mūsu cīņas ierocis," viņš atgādina patiesību, kuras dēļ radies termins "dziesmotā revolūcija" un ASV tapusi virtuālās realitātes īsfilma Pērkons. A VR Rockumentary.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 28. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!