Melbārde: Kongresu nama pārbūve un jauna koncertzāle Rīgā nebūtu racionāls lēmums

Pilnīgi jaunas akustiskās koncertzāles izbūve varētu izmaksāt 25-40 miljonus eiro un daļu no nepieciešamā finansējuma būtu iespējams piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem – norādīja ministre. Taču pastāv iespēja nevis celt jaunu, bet pārbūvēt jau esošu ēku -  Kongresu namu, piemērojot to koncertzāles vajadzībām, jo Rīgai ir nepieciešama jauna koncertzāle. Ministre pastāstīja, ka pašlaik starp Kultūras ministriju un pašvaldību notiek sarunas par akustikas risinājumiem Kongresu nama (KN) pārbūves projektā. Taču šis projekts nevar saņemt Eiropas Savienības līdzekļus. Uz jautājumu, vai iespējama gan KN pārbūve, gan jauna koncertzāle, Melbārde atbildēja: "Tas nebūtu racionāli tik mazā valstī kā Latvija." Tam piekrita arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Savukārt arhitekts Jānis Dripe skaidroja, ka KN pārbūvei nepieciešami valsts un pašvaldības līdzekļi – pašreizējie aprēķini liecina – 40 miljoni eiro. Ja izdosies vienoties par akustikas risinājumiem, šis varētu būt veiksmīgs projekts.

Viņš arī pastāstīja, ka otrs variants ir Skanstes rajonā, kur privāts investors vēlas veidot konferenču centru ar koncertzāles funkciju. Šim projektam varētu iegūt arī Eiropas Savienības līdzekļus, kas tiek piešķirti objektiem degradētās teritorijās.

Jau vēstīts, ka Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas plānotās izmaksas paredzētas 39,68 miljonu eiro apmērā. Pēc optimistiskām prognozēm, Kongresu nama rekonstrukciju plānots pabeigt trīs gadu laikā - līdz 2018.gadam. Kongresu nama pārbūve ir viena no alternatīvām jaunas koncertzāles būvniecībai.

Savukārt skaidrība par Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamību Latvijas kultūras infrastruktūrai varētu būt jūnijā, iepriekš pieļāva kultūras ministre.

Līdzīgi kā jaunas akustiskās koncertzāles izmaksas, arī Laikmetīgās mākslas muzeja izbūves izmaksas tiek lēstas ap 25-40 miljoniem eiro, daļu no nepieciešamā finansējuma iegūstot no ES fondiem.