Protams, gribētos tādu monumentālu darbu dziedāt skatītāju priekšā, bet nu, kā ir, tā ir, – ekspresintervijā no Vīnes saka Elīna Garanča. Parsifāla pirmizrāde Vīnes Valsts operā bez publikas klātbūtnes notika svētdien, 11. aprīlī. Tā tika iemūžināta radio pārraidei (Austrijā to dzirdēs 17. aprīlī) un demonstrēšanai digitālajā platformā Arte Concert (ieraksts būs skatāms 90 dienu no 18. aprīļa plkst. 15). Riharda Vāgnera sakrālo operu ir iestudējis krievu režisors Kirils Serebreņņikovs, kurš pārcēlis darbību uz mūsdienu cietumu. Titullomu atveido vācu tenors Jonass Kaufmanis, pie diriģenta pults – šveiciešu maestro Filips Žordāns. Vairāk par jauniestudējumu un Kirila Serebreņņikova attiecībām ar operas žanru KDi rakstīja 8. aprīlī (lasiet šeit).
Parsifāls ir viens no sarežģītākajiem muzikālā teātra darbiem, Vāgnera cienītāji uzskata to par absolūtu opermākslas virsotni – tā ir filosofiski reliģiska mistērija, kas izraisa visdziļāko garīgo un intelektuālo pārdzīvojumu (ideālajā variantā – katarsi).
Pagājušajā nedēļā notikušā Parsifāla ģenerālmēģinājuma starpbrīdī Elīna Garanča pastāstīja KDi par savu varoni Kundri un debiju Vāgnera opermūzikā: "Man vēl ir grūti izskaidrot un saprast, kas ir Kundri. Viņa ir gan sieviete Vāgnera pasaulē un tā laika psiholoģijā, gan sieviete vispār, gan tēls, kas sevī iemieso to, kas sieviete varētu būt un kas viņa drīkstētu būt. Vāgneru ir fascinējis budisms, un tajā sievietes loma ir citāda nekā kristietībā. Kundri varētu nosaukt par dzīvi, par mīlestības dzīvi vai dzīves mīlestību, ar kuru ir grūti, bet bez kuras ir nepanesami. Kundri var salīdzināt ar Karmenu, par kuru arī neviens īsti nevar pateikt, kas viņa ir, kas viņu vada un kam viņa visvairāk tic – brīvībai, neatkarīgai dzīvošanai priekš sevis vai arī tiecas pēc kaut kā cita."
Burve Kundri ir noslēpumaina varone, kura dzīvo ilgāk nekā tūkstoš gadu un ceļo laikā. Viņa ir nolādēta par to, ka smējusies par Jēzus Kristus ciešanām. "Gribas uzzināt, kāpēc tā ir noticis – vai tā ir bijusi Kundri dabiskā reakcija, nervozs samulsums vai ļaunums, kas no viņas ir izrāvies. Dziedāt un spēlēt viņu ir ļoti interesanti. Kundri ir tēls ar milzīgu iekšējo konfliktu. Viņai ir jāsadzīvo ar lāstu, ar Klingzora uzlikto pienākuma izjūtu, ar savām ilgām, jutekliskumu, seksuālo pievilcību, ko varbūt viņa pati nemaz nav izvēlējusies un kas, no vienas puses, viņu dzen un moka, bet, no otras, – sniedz viņai baudu. Man patīk šādas daudzšķautņainas liktenīgās sievietes," apgalvo Elīna Garanča.
Runājot par jaunās lomas vokālajiem uzdevumiem, viņa saka: "Joprojām uzsveru, ka vissarežģītākais dziedāšanas stils ir bel canto, tik daudz tehnisko prasību un variāciju nav nevienā citā stilā. Vāgnera mūzikā ir monumentālisms. Tajā ir iekodēta rezignācija pašreizējam momentam, nav asas reakcijas uz to, kas norit patlaban, viss notiek it kā ar distanci – varoņi ieskatās problēmai acīs ar nelielu nokavēšanos. Vokāli man ir nedaudz grūti tikai tāpēc, ka mans temperaments ir citāds – es reaģēju ātri, bet Vāgners neparedz tik zibenīgu reakciju, atbildes netiek sniegtas uzreiz. Ir vajadzīgas ļoti daudzas lapaspuses, ļoti daudz mūzikas, minūšu un stundu, lai saprastu, par ko ir runa. Man nākas sevi piebremzēt. Kundri ir skaista, brīnišķīga partija, un tā ilgāku laiku būs manā repertuārā."
Elīna Garanča jūtas gandarīta par sava repertuāra attīstības trajektoriju: baroks, Mocarts, bel canto, romantisms, verisms, Verdi – un tagad Vāgners. "Tā ir iespēja augt un attīstīties," viņa piebilst.
Režisors Kirils Serebreņņikovs mēģinājumu procesu vadīja attālināti no Maskavas, izmantojot videotehnoloģijas, savukārt viņa asistenti strādāja klātienē Vīnes Valsts operā. "Mums ar Kirilu ir bijis daudz diskusiju platformā Zoom, mēs sarunājamies un sarakstāmies WhatsApp. Mums pietrūkst viņa klātbūtnes, kas ļautu uzreiz saņemt atbildes uz visiem jautājumiem, kas rodas mēģinājumā. Taču Kirilam ir lieliska komanda, kas strādā Vīnē un pastāvīgi ar viņu kontaktējas. Var tikai apbrīnot Kirila darba un komunikācijas spējas: režisors ar mums runā, lai kur viņš arī būtu – vilcienā, tramvajā, metro, uz ielas, savā dzīvoklī… Viņš runā gan tad, kad jūtas labi, gan tad, kad viņam ir paaugstināta temperatūra. Kirils visu laiku ir pieejams, zvana un sūta zīmītes gan agri no rīta, gan divos naktī. Ar viņu būtu vērts satikties aci pret aci un vēl kaut ko izdarīt kopā," apgalvo Elīna Garanča.
Parsifāls
Diriģents Filips Žordāns, režisors Kirils Serebreņņikovs
Vīnes Valsts operas jauniestudējuma ieraksts būs skatāms no 18. aprīļa plkst. 15 platformā Arte Concert (līdz 17. jūlijam)
Informācija: www.wiener-staatsoper.at