Koncerta programmā iekļauts Riharda Vāgnera operasTristans un Izolde otrā cēliena koncertiestudējums un slavenā kompozīcija Izoldes mīlasnāve.
Pie diriģenta pults stāsies LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga; solisti būs pasaules mērogā ievērojami Vāgnera mūzikas dziedātāji zviedru soprāns Irēne Teorina (Izolde), amerikāņu tenors Korbijs Velčs (Tristans), zviedru mecosoprāns Martina Dike (Brangēna) un latviešu basbaritons Egils Siliņš (Marks). Melota lomā – Latvijas šābrīža spožākais tenors Mihails Čuļpajevs.
Zviedru dziedātāja Irēne Teorina ir viena no spožākajām dramatiskā soprāna īpašniecēm mūslaiku operpasaulē. Spēcīgās balss, izteiksmīgās un harismātiskās muzikalitātes dēļ viņu uzskata par vācu operdrāmas tradīcijas turpinātāju. Neskatoties uz to, ka muzikālo karjeru dziedātāja sāka tikai 33 gadu vecumā, jau otrajā studiju gadā viņa noslēdza līgumu ar Gēteborgas operu. Tāpat uz skatuves kāps Latvijas klausītājiem jau zināmā zviedru soliste Martina Dike, kuras balss ir skanējusi uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Vāgnera operu Tannheizers, Reinas zelts un Valkīra iestudējumos. Dzirdēsim arī amerikāņu tenoru Korbiju Velču, kas meistarīgi spēj pielāgoties gan liriskā, gan dramatiskā tenora lomām. Viņa radošā karjera aptver ne tikai operas žanru, bet arī dažādu stilu oratorijas, mesas un simfonijas, ļaujot uzstāties uz pasaulslavenām skatuvēm. Korbijs Velčs ar LNSO uzstājies festivālā LNSO vasarnīca 2015, dziedot Loengrīnu. Arī latviešu dziedātājs Egils Siliņš ir viens no pasaulē pieprasītākajiem Vāgnera mūzikas interpretiem – viņš dzied Baireitas festivālā, Eiropas un ASV vadošajos opernamos un arī Āzijas labākajos teātros un koncertzālēs. Mihails Čuļpajevs ir viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās operas solistiem, viņš piedalās arī LNOB šīssezonas jauniestudējumā – Vāgnera operā Klīstošais holandietis.
Speciāli šim koncertiestudējumam LNSO gatavo titrus, lai klausītājiem būtu iespēja sekot līdzi notikumiem un Vāgnera filozofiskajai domai.
Viena no Riharda Vāgnera slavenākajām operām Tristans un Izolde tika sacerēta laikā no 1856. līdz 1865. gadam, kad tā piedzīvoja savu pirmizrādi Minhenes Karaliskajā galma un Nacionālajā teātrī. Vāgnera operas pamatā ir paša komponista veidots librets, kas balstās uz, iespējams, 12. gs. pirmoreiz literāri fiksētās ķeltu leģendas par Tristanu un Izoldi, kuru mīla uzplaukst angļu un īru naida laikā. Īru princesei Izoldei jāprec Anglijas karalis, kuram kalpo Tristans. Mīlošajiem nu jāizdara grūta izvēle – palikt kopā vai upurēt mīlestību Anglijas mieram un nākotnei.
1. marta koncertā būs dzirdama arī Žana Sibēliusa Septītā simfonija, kas tiek uzskatīta par somu komponista radošās dzīves vainagojumu. Simfonija sacerēta 1924. gadā, un tas ir viens no komponista pēdējiem darbiem.
Pirms koncerta, plkst. 18.18, ikviens tiek aicināts uz Pirmskoncerta sarunām, kurās mūzikas vēsturnieks un Vāgnera daiļrades pazinējs Mikus Čeže ar Orestu Silabriedi diskutēs par mīlestības šķautni Riharda Vāgnera dzīvē un daiļradē.
Biļetes uz koncertu Tristans un Izolde. Mīlasdziesma var iegādāties Lielās ģildes un Biļešu paradīzes kasēs.