Atlasei Jāņa Ozola vadītais koris pieteicās, iesniedzot sagatavotu priekšnesumu kormeistares Lauras Jēkabsones radītajam skaņdarbam Pērkoņtēvs.
LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle norāda, ka kora piedāvājums ir iespaidīgs ne vien muzikāli, bet arī vizuāli. Koris parūpējies ne vien par muzikālo kvalitāti, bet arī horeogrāfiju. “Īpašais savienojums – augstvērtīgs muzikālais priekšnesums un pārliecinoša vizualitāte ir atslēga uz panākumiem koru Eirovīzijā,” uzskata Rozentāle.
To, ka kora priekšnesums ir veiksmīgs un atbilstošs koru Eirovīzijas konkursa formātam, atzina arī žūrijas pārstāvis, diriģents Kaspars Ādamsons. “Tajā jūtu mitoloģisku spēku, kas izriet no dabas skaņām un latviešu tautas dziesmas, pakāpeniski augot un kulminējot varenā Pērkona dārdā. Kustības un to sinhronais izpildījums piešķir priekšnesumam rituālisku noslēpumainību, savukārt tautiskā dziedāšanas maniere ļauj klausītajam novērtēt latvisko tradīciju spēku mūzikā,” kora pieteikumu komentē Ādamsons.
Koru pieteikumus izvērtēja žūrija – diriģents Kaspars Ādamsons, LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, diriģents Mārtiņš Klišāns, Latvijas Nacionālā kultūras centra Koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss un meiteņu kora Spīgo diriģente Līga Celma-Kursiete.
Zviedrijā 11 koriem būs jāsacenšas divās atlases kārtās un trīs labākie dziedās konkursa Eirovīzijas koris finālā, cīnoties par uzvarētāja godu.