Koncertprogramma, kurā iekļauti Pētera Čaikovska, Gustava Mālera, Arvo Pērta un Ērika Ešenvalda opusi, izskanēs Reinfeldenas Sv. Mārtiņa baznīcā un Dortmundes Sv. Reinolda baznīcā.
Abiem festivāliem sakārtotās programmas muzikālo audumu veido Mālera, Pērta, Čaikovska un Ešenvalda kompozīcijas. Arvo Perts ir viens no tiem retajiem mūsdienu komponistiem, kura vārds apvīts ar dzīvā klasiķa auru. Stilistiski asociēts ar tādiem virzieniem kā “jaunā vienkāršība” un “jaunais garīgums”, arī “jaunais askētisms”, pasaulslavenais igauņu komponists runā skaņu valodā, kurā savijas pārpasaulīgs miers un atkailināta vienkāršība, muzikālā auduma caurspīdīgums un attīrošs klusums. To apliecina arīdzan viņa korim rakstītais skaņdarbs Sieben Magnificat-Antiphonen, kura pamatā ir septiņas Vecajā derībā balstītas antifonas, kas katoļu liturģijā skandētas septiņas dienas pirms Ziemasvētkiem, ik vakaru izgaismojot citu pravietojumu par Jēzu Kristu.
Liturģiskajā mūzikā sakņojas arī Pētera Čaikovska iespaidīgā kompozīcija Jāņa Zeltamutes liturģija”. Kaut gan šī romantisma meistara vārds visbiežāk asociējas ar emocionāli nospriegotajām simfonijām, spilgtajiem skatuves darbiem vai izsmalcināto kamermūziku, viņa daiļradi caurvij arī reliģiska satura kompozīcijas, un 1878. tapusī kora partitūra pieskaitāma pie šī žanra virsotnēm. Krievu skaņraža monumentālais opuss atsaucas uz pareizticīgo baznīcas Dievišķo liturģiju, kuru iedibināja leģendārais Konstantinopoles arhibīskaps Jānis Zeltamute (~349-407).
Uz svēto tekstiem balstīts arī skaņdarbs Piliens okeānā, kura autors Ēriks Ešenvalds uzskatāms par visbiežāk atskaņoto Latvijas komponistu. Šī kormūzikas lietpratēja 2006. gadā radītā partitūra atsaucas uz Svētā Asīzes Franciska rindām un Tēvreizi, arī Kalkutas misijas māsu dziedājumu un Mātes Terēzes vārdiem: “Viss, ko mēs darām ir tikai piliens okeānā. Bet, ja mēs to nedarītu, okeāns būtu par vienu pilienu mazāks.”
Un līdz ar šiem spilgtajiem tīcībā sakņotajiem opusiem Latvijas Radio kora koncertprogrammā iekļauts arīdzan smeldzes pilnais Adagietto no vēlīnā romantisma meistara Gustava Mālera Piektās simfonijas – šo austriešu ģēnija pasaulslaveno mūzikas pērli kora balsīm pārlicis franču skaņradis Žerārs Pesons.