Kinomūzikas dzimšana no Vāgnera gara

"Mēs atšķirībā no daudziem citiem institūtiem pasaulē atrodamies Rīgā, kuru mēs paši lepni saucam par Riharda Vāgnera pilsētu. Ne velti saku - "mēs paši", "lepni" -, jo diemžēl diezgan daudz pasaulē nācies pieredzēt attieksmi, ka Rīgas periods nekāds īpaši svarīgais komponista dzīvē nav bijis un to no biogrāfijām var izņemt ārā," stāsta Antra Balode, Gētes institūta Latvijā kultūras programmas asistente.

Kā atkal pievērst uzmanību Rihardam Vāgneram? Nolemts piedāvāt kaut ko tādu, ko nesniegs neviena cita Latvijas institūcija, - ļoti neparastu tēmu: Vāgners un kinomūzika. Bet, piedodiet, kāda gan kinomūzika XIX gadsimtā?! "Stāsts ir par to, cik ļoti lielā mērā kinomūzikā tika pārņemtas metodes, pēc kurām Vāgners veidoja savas mūzikas drāmas. Izrādās, uzbūves principi ir ļoti līdzīgi, piemēram, vadmotīvu tehnika!" stāsta Antra Balode. Šo tēmu izsmeļoši un erudīti lekcijā Kinomūzikas dzimšana no Vāgnera mūzikas drāmas gara Gētes institūtā (Torņa ielā 1) 26.II plkst.18.30 izgaismos viesis - Minhenes Mūzikas un teātra augstskolas prezidents profesors Zīgfrīds Mauzers. Lekciju (vācu valodā ar sinhrono tulkojumu latviski) papildinās gan filmu fragmentu, gan mūzikas demonstrējumi ar pašu referentu - pēc izglītības muzikologu un pianistu - pie klavierēm.

Nākamajā vakarā (turpat 27.II plkst. 18.30) profesors jau konkrēti stāstīs par Vāgnera mūzikas izmantojumu kino. "Vācijas vēsturē īpašs laika periods ir nacistiskās Vācijas laiks, kurā Vāgnera mūzika palīdzēja piepildīt kinoekrānus ar ekspresiju, kuras pietrūka tekstā," A. Balode atklāj, ka desmit piemēros tiks nodemonstrēta daudzveidīga panorāma, sākot no nedēļas apskata Deutsche Wochenschau, kas dokumentē Hitlera viesošanos Baireitā, līdz Terensa Malika filmai Jaunā pasaule (2005), kurā skan operas Reinas zelts motīvi.

Ciklā Vācu kinoklubs kinoteātrī Splendid Palace 28.II plkst. 19 par īpašu cenu (Ls 2) varēsim skatīties ko neparastu - vācu režijas ģēnija Vernera Hercoga vērojumus slavenā Baireitas festivāla aizkulisēs. "Baireita ir īpaša pasaule, kurā valda gan svētku sajūta, gan ambiciozitāte un cīņa par varu, par vietu festivāla vadībā. V. Hercogs 1994. gada dokumentālajā filmā Pasaules pārvēršanās mūzikā. Baireita pirms pirmizrādes uz šo pasākumu paskatījies no otras puses: viņu interesē, kāpēc māksliniekiem ir tik svarīgi Baireitā būt, diriģēt vai dziedāt, kāpēc viņi ir lepni, ka te piedalījušies," A. Balode lepojas, ka beidzot - uzreiz pēc kolēģiem ASV - ir izdevies iegūt tiesības publiski parādīt pirms divdesmit gadiem tapušo filmu, kurā savu nostāju atklāj maestro Daniels Barenboims, Plasido Domingo, Džeimss Levains, Norberts Balačs, Dīters Dorns, Pauls Frejs, Valtraude Meiere, Džuzepe Sinopoli, Pēters Šneiders, Jodzi Jamamoto un citas zvaigznes. Arī pats Hercogs un festivāla ilggadējais vadītājs komponista mazdēls Volfgangs Vāgners, kurš vairākkārt viesojies arī Rīgā.

Ar to Gētes institūta Vāgneriāna nebeigsies. Pie tēmas Vāgners un kino atgriezīsimies 17. aprīlī, kad Gētes institūtā plkst. 18.30 demonstrēs filmu Silent Vagner, kuras pamatā ir Karla Frēliha vēsturiskā mēmā filma Riharda Vāgnera dzīve un daiļrade (1913). "Tā ir viena no pirmajām biogrāfiskajām filmām par Vāgneru, kuram toreiz svinēja simtgadi. Filma stāsta par Džuzepes Bečes atveidotā Vāgnera dzīvi, sākot ar jautājumu, vai jūds Ludvigs Geiers ir iespējamais Vāgnera tēvs, līdz pat komponista nelaimīgajai laulībai ar aktrisi Minnu Plāneri un viņu ceļojumam no Rīgas uz Parīzi. Režisors Tonijs Palmers šo materiālu ir komentējis un papildinājis." Baireitas festivāls diemžēl liedzis publiski demonstrēt Loengrīna videoierakstu ar Andri Nelsonu pie diriģenta pults. Tā vietā Splendid Palace 25. aprīlī (plkst. 19) rādīs operas Rienci pirmizrādi, kas 2010. gada 24. janvārī notika Berlīnes Vācu operā, Filipa Štelcla režijā ar Sebastiānu Langu-Lesingu pie diriģenta pults un Torstenu Kerlu titullomā.

Plašāk: www.goethe.de