Kaspars Putniņš: Sakrālie dziedājumi ir saruna

"Mūzikai ir kolosālā īpašība – ka daudzi tās darbi ir neizsmeļami savā apjomā, dziļumā, daudznozīmībā, skaistumā, kurā katru reizi parādās kaut kas cits. Ir ļoti daudz mūzikas, kura ir kā dzīva būtne, kas reaģē. Katru reizi ir būtiska atklāsme. No otras puses man ir svarīga saruna par to, kas šobrīd šeit un tagad notiek," šie diriģenta Kaspara Putniņa vārdi precīzi attiecināmi arī uz viņa lolotā koncertcikla Sakrālie dziedājumi/Canti sacri, jo šajās programmās vienmēr notiek saruna starp dažādu laikmetu komponistu darbiem. Cikla jaunajā programmā, kas izskanēs Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 18. februārī plkst. 19, Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas Pāvesta Marčello mesa Latvijas Radio kora sniegumā sabalsosies ar Johannesa Brāmsa un Aivena Mūdija opusiem un pirmatskaņojumu piedzīvos Krista Auznieka jaundarbs Sensus.

Sakrālo dziedājumu cikls ir Latvijas Radio kora atgriešanās pie rietumu pasaules klasiskās kormūzikas pamatiem. Vienlaikus tā ir arī Kaspara Putniņa atgriešanās, nu jau deviņus gadus viesdiriģenta statusā ciemojoties pie Radio kora. Šobrīd rit diriģenta otrā sezona Zviedrijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja amatā. Pirms tam Kaspars Putniņš septiņus gadus vadīja Igaunijas filharmonijas kamerkori.

Sakrālie dziedājumi jau ir tradīcija, kurai nav ne sākuma, ne gala, neatkarīgi no tā, vai pats atrodies Latvijā, Igaunijā vai Zviedrijā?

Pat neatceros, kad šo ciklu sākām. Šai kultūrai arī nav ne sākuma, ne gala. Ideja bija zem liela lietussarga nosaukuma palikt ciklu, kurš rāda pamatakmeņus, no kā vispār ir būvēta rietumu kora literatūra. Kora mūzika klasiskajā izpratnē līdz XIX gadsimtam ir sakrālā mūzika, un rietumu koris kā instruments ir radīts baznīcā. Protams, varam runāt arī par antīkajām grieķu kultūras saknēm un runas kori grieķu teātros, bet ar to mums dzīvas saiknes vairs nav. Bet ar to, kas kopš viduslaikiem noticis baznīcās – ir. Mēs esam šīs kultūras dabisks turpinājums.