Koncertam drīz jāsākas. Kamēr cilvēki vēl kavējas bāra Če pagalmā, Matīss, izdzēris kafiju, kopā ar savu roka trio Notinghila iekārtojas uz skatuves tukšajā telpā un sāk ar ģitāru spēlēt ievadmotīvu no Deivida Bovija 1970. gada dziesmas par cilvēku, kurš pārdeva pasauli, ko deviņdesmitajos gados atkal par hitu padarīja Kurts Kobeins. Viena reize, otra, trešā, kā abu minēto mākslinieku versijās, kurām seko dziedāšana, bet Matīss turpina un turpina spēlēt šo motīvu kā tādu mantru, lūkojoties kaut kur vienā punktā, it kā gaidot, kad tas uzliesmos, kamēr bundzinieks Matīss Repsis un basģitāriste Aiga Upiniece viņu vēro un gaida, kas tagad notiks, bet nekas nenotiek.
Matīss, sastingušu skatienu un mazliet tā kā smīnot, turpina spēlēt šo septiņu nošu motīvu jau kādu divdesmito reizi, kamēr cilvēki pamazām, kā sadzirdējuši zvanu, kas signalizē par koncerta sākumu, iebāž degunu zālē. Dažs parausta plecus, nodomājis, ka varbūt ieķēries disks, un iziet atkal ārā, dažs ieņem vietu. Es esmu pie tuvākā galdiņa, un šis mirklis kļūst par vienu no iespaidīgākajiem notikumiem manā koncertpieredzē, kurā Matīss izsauc ne vien Deivida Bovija un Kurta Kobeina, bet arī Sida Bareta garu, jo par pēdējo ir dzirdēts, ka viņš Pink Floyd koncertos reizēm esot līdzīgi ieciklējies uz kādu motīvu un tāpēc turpmākā nākamo roka klasiķu karjera kopā ar viņu esot kļuvusi neiespējama. Pēkšņi Matīss apklust un piesaka, ka tagad skanēs viņu pašu – Notinghilas – dziesmas.
Matīsa darbībā bija tik daudz atsauču uz notikumiem mūzikas vēsturē, ka tās visas aptvert nemaz nav iespējams, bet tajā pašā laikā viņa paša kompozīcijās viss bija tik svaigs, nekad nedzirdēts, ka gribējās ķert un piedzīvot katru mirkli, kad viņš kaut kur parādījās. Notinghilas albumu, kura iznākšanu platē Matīss ļoti gaidīja, mūziķi paspēja ierakstīt. Līdz šim Matīsa paveiktais ir dzirdams grupu Sol Luna un Black Apple Market nedaudzajos ierakstos. Kā solomākslinieks viņš kļuva pazīstams ar pseidonīmu Mr. Myster, regulāri uzstājoties un publicējot savus elektroniskās mūzikas skaņdarbus apvienībā Dirty Deal Audio. Kopā ar dziedātāju Elzu Rozentāli, partneri no Sol Luna, un tagadējo grupas Ezeri līderi Miķeli Putniņu, ar kuru kopā Matīss muzicēja arī Black Apple Market, radās projekts Northern C, kas savu vienīgo albumu izdeva 2016. gadā, bet ir arī oficiāli vēl nepublicēts ieraksts Ded C.
Kopā ar Imantu Daksi un Annu Kalnaa Matīss izveidoja grupu The Bubble Gum ExpLOTION – tas bija seksuālās enerģijas, kiča un ironijas pilns cirks ar atbilstošiem 18+ šova elementiem koncertos. Ap to pašu laiku Matīss piedalījās arī Austras balvu un Zelta mikrofonu saņēmušā grupas Polifauna albuma producēšanā un Imanta Dakša kārtējā soloalbuma Ass radīšanā.
Imants stāsta, ka viņš esot Matīsā sējis interesi par postpankroka kultūru, jo līdz šim viņa mīļākā grupa bijusi Queens of the Stone Age – it kā kaut kas ļoti atšķirīgs no viņa tolaik veidotās elektroniskās mūzikas. Matīss man lūdza aizdot šīs grupas debijas albumu vinila formātā, lai no tā paņemtu semplus, ko izmantot savās kompozīcijās līdzās paša iespēlētajām skaņām. Matīsa muzikālās intereses bija ļoti daudzpusīgas. Kā par ļoti nopietnu lietu viņš runāja par piedalīšanos sava tēva režisora Viktora Runtuļa gadumijā notiekošajās izrādēs Cabaret.
Matīss priecājās, ka viņu klausās un novērtē, bet uzskatīja to par saprotamu lietu, jo pats vislabāk zināja, cik ļoti īsts, detalizēti izstrādāts, dziļās, arī Mediņos un Mūzikas akadēmijā iegūtās zināšanās pamatots ir viss, ko viņš dara. Mākslā viņš sevi nesaudzēja un nežēlīgi plosīja, tas pat radīja bažas, ka jebkurš viņa koncerts varētu būt pēdējais un katrs tajā klātesošais kļūst par vēstures liecinieku.
Savā pēdējā vakarā Matīss publicēja video ar vienatnē izpildītu skarbu skaņdarbu Resistance Is Futile – Dark Matter. Tas beidzas ar vārdiem: "I’m gone/ And I’m never coming back", kas nu jau nepārprotami skan kā viņa atvadu sveiciens šai pasaulei, kaut tajā pašā vakarā Matīss, šķiet, nemaz neplānoja aiziet, viņš lietišķi rakstīja, kā gatavojas Notinghilas albuma izdošanai, un solīja atsūtīt atskaņošanai radio vienu dziesmu nākamajā dienā, kura viņam tā arī nepienāca. Ir mūziķi, kuri aiziet tad, kad savus lielākos darbus jau ir izdarījuši, bet Matīsam vēl daudz kas bija jāpaspēj. Vai arī ne.