Koncertprogramma Dārgakmeņi klavierēm ir veltīta klaviermūzikas robežu paplašināšanai ar vokālās un instrumentālās mūzikas transkripcijām un horeomuzikālām performancēm. Zīmīgi, ka Diāna Zandberga tajā iedzīvinās savas mākslinieciskās pētniecības rezultātus, jo viņas interešu lokā ir arī mūzikas un dejas sintēze. Spilgta tembrālās bagātības atklāsme koncerta pirmajā daļā ir Johana Sebastiana Baha grandiozā Čakona, kas sākotnēji rakstīta vijolei solo, bet vērienīgajā Feručo Buzoni pārlikumā klavierēm iegūst teju vai ērģeļu skanējumu. Atšķirīgas krāsas un instrumenta iespējas parāda romantisma klaviermākslas ģēnija Ferenca Lista šedevrālie Franča Šūberta dziesmu pārlikumi klavierēm solo, kuru faktūra meistarīgi iekļauj un izceļ vokālo frāzējumu.
Koncerta otrā daļa veltīta horeomuzikālu ideju realizācijai. Igauņu komponista Lepo Sumera skaņdarbā Piedod, Friderik izmantoti Šopēna mūzikas citāti, ko paspilgtina pianistes horeogrāfiska kadence. Savukārt Anitras Tumševicas jaundarbā – klaviercikla Dārgakmeņi pirmajā daļā Kalnu kristāls – elektronikas pavadībā iekļauta pianistes Diānas Zandbergas dejas epizode Milanas Komarovas horeogrāfijā. Programmu noslēgs vērienīgā Morisa Ravela Horeogrāfiskā poēma orķestrim Valsis (1920) autora klavieru versijā. Skaņdarba saturu vislabāk skaidro komponista teiktais: “Daži skaņdarbā sajūt parodiju vai karikatūru par Vīnes valsi, citi sadzird baisas nākamā pasaules kara priekšnojautas... Piekrītu, ka šī deja var šķist traģiska galēji sakāpināto emociju dēļ. Tomēr galvenais ir mūzikas paustā pakāpeniskā skanējuma, kustības un gaismas apoteoze.”