Jānis Garjāns uzsver: "Margaritas Miglānes atmiņas ir spilgts, emocionāls, vienlaikus faktos balstīts laikmeta dokuments (ja pieņemam, ka par dokumentu var saukt subjektīvu atmiņu skatījumu), kas raksturo salīdzinoši nelielas kultūras iestādes veidošanos un dzīvi padomju laikā – 20. gadsimta 70.–80. gados. Tāpēc tas ir būtisks fragments līdz šim ļoti epizodiski apzinātajā Latvijas muzeju vēstures mozaīkā."
Arī šodien aktualitāti nav zaudējuši M. Miglānes un viņas kolēģu savulaik uzdotie jautājumi par to, kā veidot personībai veltītu memoriālo muzeju, kāds ir tā virsuzdevums, kādai vajadzētu būt muzeja pozīcijai, saskaroties ar pretrunīgo, diskutablo muzealizējamās personības dzīvē un daiļradē.
Grāmata ir jaunākais izdevums Muzeoloģijas bibliotēkā – Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības izdotajā sērijā, kuras uzdevums ir rosināt Latvijas muzeju darbiniekus domāt par sava darba jēgu un muzeja kā sociālas institūcijas sūtību.