Nepieradinātās, eksperimentālās jeb avangarda mūzikas festivāla Skaņu mežs atklāšanas koncerts izskanēja jau pagājušonedēļ muzejā Rīgas birža, un nu pienākusi kārta diviem galvenajiem koncertiem Mūzikas namā Daile 12. un 13. oktobrī. Programmā – Tesa, Rūdolfs Macats, Busdriver, Katerīna Barbjēri, Grouper, RP Boo, Regis, Mets Maneri/Red Trio, Viljams Basinskis, kā arī Lindas Leimanes mūzika čellista Ērika Kiršfelda izpildījumā un Tristana Miraija opusi ansambļa Quatuor Diotima izpildījumā.
Šī gada prominentākais viesis ir bijušais slavenākās noizroka grupas Sonic Youth ģitārists un vokālists Tērstons Mūrs, taču Skaņu mežā 12. oktobrī viņš, līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem Bliksa Bārgelds (Einstürzende Neubauten, Nick Cave and the Bad Seeds), nepiedāvās to, ar ko kļuvis plaši pazīstams. Turklāt Tērstona Mūra dzīvē kopš šķiršanās no ilggadējās sievas Sonic Youth basistes Kimas Gordones (arī viņa bijusi potenciālo Skaņu meža viesu sarakstā) šis posms ir beidzies – Ņujorkas grupa 2011. gadā beidza darbību, trīsdesmit gadu laikā atstājusi rokmūzikas vēsturē piecpadsmit studijas albumu.
Jau Sonic Youth laikā Tērstons Mūrs izdevis pāris soloalbumu, 2012. gadā izveidojis grupu Chelsea Light Moving, sadarbojies ar daudziem mūziķiem, viņš ir arī Kopenhāgenas Ritmiskās mūzikas konservatorijas profesors. Neilgi pirms uzstāšanās Skaņu mežā Tērstons Mūrs atbildēja uz KDi jautājumiem.
Esmu redzējis jūsu uzstāšanos ar Sonic Youth dažādās vietās un reiz arī vienatnē festivālā Øya Oslo. Latvijā spēlēsiet kopā ar zviedru frīdžeza saksofonistu Matsu Gustafsonu. Tā būs pilnībā improvizēta uzstāšanās, kādu redzēju Oslo, vai ir kādas jau gatavas pamatdaļas, kas tiek apaudzētas ar jaunām skaņām?
Improvizētā mūzika ir atkarīga no konkrētā brīža. Tā rodas, ja mākslinieki ieklausās un respektē viens otru, to veido arī klātesošā auditorija, ietekmē visādas nejaušas skaņas, kas atskan uz skatuves, gaiss, kosmoss… Sajūta, ka esam droši un ticam tam, ko uzskatām par pareizu un vienojošu konkrētajā situācijā, zinot, ka kaut kas tāds, kas notiek pašlaik, nekad vairs neatkārtoties. Tā ir vienreizēja, unikāla pieredze.
Vai sarunājaties par kaut ko pirms koncertiem ar Matsu vai citiem cilvēkiem? Ja jā – vai tās ir sarunas par praktiskām, tehniskām lietām vai kaut kas cits?
Matss un es runājam par mūziku, īpaši par ierakstiem, kas mums abiem patīk. Mūsu attiecības ir tuvas, un mēs atklāti runājam katrs par savu dzīvi. Nedzīvojam vienā pilsētā, tāpēc mums patīk izrunāties, kad satiekam viens otru. Taču mēs nerunājam par to, kas notiks uz skatuves, izņemot gadījumus, ja mums ir dots vairāk laika, lai sagatavotos koncertam, bet parasti tā nenotiek.
Vai kā mūziķi, kuru žurnāls Spin 2012. gadā iecēlis pasaules labākā ģitārista tronī kopā ar Sonic Youth kolēģi Lī Ronaldo, jūs vispār vēl spēj pārsteigt kāda cita radītas skaņu ainavas?
Jā, protams, es klausos visu ko. Bieži – vismaz trīs vai četras reizes nedēļā – eju uz koncertiem. Ir tik daudz ģitāristu, kurus es apbrīnoju! Joprojām atrodu pārsteigumus viena sava ģitāras elka vecajos ierakstos. Viņa vārds ir Sonijs Šeroks (amerikāņu džeza ģitārists, 1940.–1994. g. – U. R.), un viņu nekad nevarēs izzināt pilnībā.
Vai atceraties pirmo reizi, kad pievērsāt pastiprinātu uzmanību kāda spēlētām ģitāras skaņām? Vai ir atmiņā sava pirmā ģitāra, un kā tā skanēja?
Man nav vienmēr bijis savas ģitāras, tāpēc agrāk mēdzu ielavīties vecākā brāļa guļamistabā, kamēr viņa nebija mājās, un slepus spēlēju viņa ģitāru. Tas bija Fender, kas skanēja kā heavenmetal – debesu metāls (Tērstona Mūra grupas Chelsea Light Moving 2013. gada albuma skaistās ievaddziesmas nosaukums ir Heavenmetal – U. R.). Beigu beigās es dabūju pats savu ģitāru, bet tas bija daudzus gadus vēlāk.
Kāda bija jūsu pirmā pieredze ar skaņām, kas lika sākt eksperimentēt ar mūzikas instrumentiem? Es nedomāju tikai mūziku, bet jebkuras skaņas, kas ir mums apkārt dabā, industriālajā vidē, pilnīgā klusumā...
Droši vien tas bija grabulis, kas tika ielikts manā bērna redeļu gultiņā. Kad man bija trīspadsmit gadu, es veicu dažus skaņu eksperimentus, ko ieskaņoju ar savu kasešu pleijeri. Esmu tos iekļāvis savā soloalbumā Trees Outside the Academy (2007).
Atvainojos, ka jautāju par Sonic Youth, bet vai varat nosaukt sev tuvāko grupas albumu?
Nē!
Bet vai ir kādas siltas atmiņas par grupas dalībnieku radošo ķīmiju? Jūsu paveiktais tomēr vērtējams kā roka klasika, kas daudz ko nozīmē cilvēkiem visā pasaulē, arī Latvijā.
Jā.
Pusotru nedēļu pirms jūsu pirmās ierašanās Latvijā šeit bija Džeka Vaita koncerts. Mani interesē, ko jūs domājat par šo mūziķi.
O, man patiešām ļoti patīk Džeks. Izjūtu lielu cieņu pret viņu, protams.
Braiens Molko no Placebo man intervijā reiz minēja Sonic Youth kā lielāko iedvesmotāju ģitārspēlē. Vai jūtaties kā daudzu, iespējams, jums nemaz nezināmu mūziķu krusttēvs?
To, protams, dzirdēt ir glaimojoši. Es drīzāk gribētu domāt, ka esmu šiem mūziķiem vecākais brālis, nevis krusttēvs.
Jūs iztēlojaties vai esat nosapņojis kādu skaņu, ko pasaulē neviens nav varējis nospēlēt ne uz kāda instrumenta?
Mana partnere Eva (mākslas grāmatu redaktore Eva Princa – U. R.) stāsta, ka es spēlējot ģitāru arī tad, kad esmu aizmidzis. Viņa dažreiz ir uzņēmusi video, lai parādītu, kā es kustos, it kā strinkšķinātu stīgas un spēlētu. Dažreiz, to redzot, nodomāju – nez ko gan es tur tajā brīdī esmu spēlējis.
Vai ir kāda skaņa, no kuras baidāties vai nekad neesat gribējis to dzirdēt?
Daudzi cilvēki, kurus pazīstu, ir ļoti neapmierināti ar to, kas pašlaik notiek politikā. Es dzirdu, kā viņi bieži sauc vārdā tos, kurus uzskata par saviem ienaidniekiem, un jūtu, ka tādējādi dod tiem vēl lielāku spēku. Tās, lūk, ir skaņas negācijas, kuras mums nevajadzētu kultivēt.
Latvieši mēdz teikt: jo vairāk sūdu kustina, jo vairāk tas smird.
Tieši tā. Mums drīzāk vajadzētu meklēt risinājumus vai tērēt savu enerģiju, izceļot tos, kurus vēlamies redzēt līderu pozīcijās. Es nevēlos dzirdēt arī, ka cilvēki padodas. Nevēlos dzirdēt, kā viņi lieto vārdu f*** līdzās prezidenta vārdam, jo tas ir bezjēdzīgi. Vēlos dzirdēt skaņas, kas palīdz kaut ko atrisināt.
Skaņu mežs
Mūzikas namā Daile 12.X plkst. 20, 13.X plkst. 19
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 15