Idomeneja pirmizrāde, kuru veidojis grieķu diriģents Konstantīns Karidis un vācu režisors Antu Romero Nunešs, tika svinēta jūlijā Minhenes Operas festivālā. Vienu no galvenajām lomām izrādē spēlē slavenās britu tēlnieces Filidas Bārlovas scenogrāfija – šis ir pieredzes bagātās mākslinieces pirmais darbs operā. Idomeneja izrādes Minhenē notika Prinča reģenta teātrī, kas ideāli atbilst šāda tipa mūzikai.
Idomenejam ir vēsturiska saikne ar Bavārijas pilsētu – operas pirmizrāde notika 1781. gada 29. janvārī Kiviljē teātrī Minhenē. Mocartam tolaik bija 25 gadi, un Idomenejs kļuva par pagrieziena punktu viņa daiļradē – unikāla bija gan komponista izvēlētā muzikālā forma, gan pievēršanās mitoloģijas arhaiskajam spēkam. Libreta pamatā ir mīts par Krētas valdnieku Idomeneju, kurš atgriežas dzimtenē pēc Trojas kara un ir apsolījis jūras dievam upurēt pirmo cilvēku, kuru satiks Krētā. Izrādās, ka tas ir Idomeneja dēls, varonīgais jauneklis Idamante, kuram ir jādomā ne tikai par to, kā būt savas tautas līderim, bet arī par to, kā sakārtot mīlas dzīvi – Idamantē ir iemīlējusies gan Trojas princese Ilija, kura kā karagūstekne dzīvo Krētā, gan greizsirdīgā, no Argosas izraidītā Elektra.
Mocarta opera ir uzlādēta ar apgaismības un humānisma idejām. Varoņi balansē starp izmisumu, sāpēm un likteņa nenovēršamību, viņiem ir jāatrod ceļš uz sapratni un samierināšanos. Galu galā Idomenejs atsakās no varas un jūras dievs ļauj viņam neupurēt savu dēlu. Idomeneja pirmizrādē XVIII gadsimta beigās kā diezgan revolucionārs tika uztverts Mocarta viedoklis par politiskās un dievišķās varas būtību.
Minhenes jauniestudējums lepojas ar izjustu muzikālo lasījumu diriģenta Konstantīna Karida vadībā. Visi dziedātāji nevainojami jūt Mocarta stilu – amerikāņu tenors Metjū Polencāni (Idomenejs), kanādiešu mecosoprāns Emīlija D’Andželo (Idamante), ukraiņu soprāns Olga Kuļčinska (Ilija) un vācu soprāns Hanna Elizabete Millere (Elektra). Antu Romero Nuneša veidotais režijas zīmējums iedzīvina Filidas Bārlovas scenogrāfiju – māksliniece ir guvusi ievērību ar savām monumentālajām konstrukcijām, kurās izmanto ikdienišķus, raupjus un neizskaistinātus materiālus. Tie eksistē simboliski poētiskā telpā starp civilizāciju un dabas pasauli – no tiem būvētie gigantiskie Filidas Bārlovas objekti ir gan destrukcijas, gan utopijas, gan jauna sākuma liecinieki, kas savieno pagātni ar nākotni.
Filida Bārlova ir augusi Lielbritānijas ziemeļu piekrastē, un Idomeneja scenogrāfiju, tāpat kā daudzus citus viņas darbus, ir iedvesmojuši objekti, kas atspoguļo cilvēku cīņu ar ūdens stihiju, piemēram, piekrastes līnijas aizsargkonstrukcijas un mols. Viens no izrādes spēcīgākajiem vizuālajiem tēliem ir milzīgs laukakmens, kurš miljoniem gadu ir krājis sevī informāciju. Tas iemieso "ģeoloģisko laiku", skaidro māksliniece. Filida Bārlova uz skatuves to novietojusi uz tērauda konstrukcijas tā, ka akmens signalizē par katastrofas tuvošanos.
Izrādei radītās skulptūras ataino operas tēmas un konfliktus. Sarežģītākais no tiem ir paaudžu konflikts, uzskata režisors Antu Romero Nunešs. Vecais satiekas ar jauno – tēva paaudze satiekas ar savu bērnu paaudzi. Tas, kas kādreiz ir bijis stabils, nu jau ir sašūpojies. "Opera vēsta arī par to, kādi spēki velk mūs atpakaļ un kādi – dzen uz priekšu," saka režisors. Valdnieks, par spīti visam, cenšas noturēt varu. Savā dēlā viņš redz gan nākotni, gan savu personisko sagrāvi. "Idomeneja un Idamantes attiecības ir eksplozīvas. Īstenībā visas operas garumā tēvs cenšas neienīst dēlu. Par to ir šis stāsts. Idomenejs grib mīlēt savu dēlu, bet viņam ir jāupurē dēls, lai glābtu savu dzīvību. Grieķi saka – to ir pieprasījuši dievi. Tikpat labi mēs zinām, ka daudzi psiholoģiskie kompleksi ir nosaukti grieķu mitoloģijas varoņu vārdos – Oidipa komplekss, Elektras komplekss. Ir arī Idomeneja komplekss – tēvs grib tikt vaļā no dēla, jo tas apdraud viņa dzīvību. Tēvs zina: ja dēlam viss izdosies, viņam pašam būs jāiet prom," pārdomās dalās Antu Romero Nunešs.
24. jūlijā Prinča reģenta teātrī Minhenē veiktais Idomeneja ieraksts līdz 26. augusta vakaram būs skatāms šeit.
Informācija: www.staatsoper.de, www.staatsoper.tv