Skrien lapas, avīzes un lauskas, tā kā gadi ātri trauc. Viņām pakaļ nesās vējš, un viņas bēg, bēg, bēg... – šie brāļa Igora sacerētie un Gvido Lingas izdziedātie vārdi, kurus jo sirreālākus un skaistākus vērta Arņa Zundes taustiņinstrumentu virtuozās iespēles, astoņdesmito gadu jauniešiem iedeva pa galvu ne pa jokam. Grupa Zig Zag pat tika parādīta pa televizoru un atskaņota radio, par to rakstīja prese. Kvartetu nevarēja nepamanīt arī uz ielas – par mūziķu tēlu profesionālā līmenī rūpējās meitenes. Noskrandušas zeķbikses vīriešu kājās un visneiedomājamākās krāsas apģērbā tolaik bija kas vēl neredzēts.
Daudzu mūziķu un studiju arhīvos joprojām glabājas vērtīgi ieraksti, kuri nav publicēti un bez kuru apzināšanas latviešu mūzikas vēsture būtu nepilnīga. Šogad festivālā Laba daba grupas Zig Zag tagadējā sastāvā izpildītā dziesma Signe melo bija kā priekšvēstnesis vienam no šīgada lielākajiem notikumiem – pirmo reizi kompaktdiska formātā tiks izdoti grupas agrīnie ieraksti – albumi Es neesmu nervozs, bet manas problēmas ir normālas (1987) un Zig Zag (1988). Tie ierakstīti grupas sākotnējā sastāvā, kad tās solists bija Gvido Linga (toreiz vēl Vasiļjevs) un sintezatoru spēlēja akadēmiski izglītotais Arnis Zunde.
Dubultalbuma prezentācijas koncertā Nabaklab 14. decembrī abi vairāk nekā pēc 20 gadu pārtraukuma atkal pievienosies Zig Zag, lai arī dzīvajā atcerētos vecās dziesmas. "Paklausies tos vecos gabalus – baigais nervs! To funktieri es apbrīnoju. Domāju, kā mēs to visu tagad pavilksim? Taču sanāk – pilnīgi normāli. Sajūta baigi labā – uzreiz tā kā lepnums. Tagad – cik tur tie entie gadi pagājuši – kaut kādas lietiņas neatceries, bet visas melodijas aiziet pa taisno uzreiz. Ar pirmo dziedāšanu. Viss kārtībā! Mēs tajā laikā daudz mēģinājām. Vienkārši zubrījām tos gabalus – kvalitātes līmeņa mums nekāda nebija, un vienīgais, kā kaut kādu kvalitāti dabūt, bija daudz mēģināt kopā," atceras Gvido. Viņš par Zig Zag stāsta ar tādu aizrautību, ka jābrīnās, kāpēc ceturtdaļgadsimta laikā vēl nekad nav notikusi vecā grupas sastāva atkalapvienošanās uz skatuves, kaut ne viens vien mūzikas cienītājs viņus uz šādu soli uzstājīgi bakstījis.
Vienīgais grupas Zig Zag dalībnieks, kurš tajā bijis visos laikos, ir bundzinieks Uldis Timoško. Viņš ir grupas lielākais patriots, lielā mērā tieši pateicoties Uldim, Zig Zag joprojām spēlē. Viņu varētu dēvēt arī par vienīgo īsteno pankroka un jaunā viļņa bundzinieku Latvijā, jo ir citi bundzinieki, kuri spēj spēlēt dažādos stilos, bet Uldis Timoško perfekti izkopis tieši to spēlēšanas manieri, kura radās 80. gados kā alternatīva arvien vairāk mūzikā ienākošajām bungmašīnām, kas cilvēkus ar vālītēm rokās uz skatuves padarīja liekus.
Uldis labi atceras, kā ar Gvido saticies. Taisījis pie Ginta Solas basģitāru, un tas pajautājis, vai viņš negrib uzspēlēt bungas, esot Imantā tādi džeki, kuri dibina grupu, bet nesot bundzinieka. Savukārt Gvido atceras, ka ar visu to rokmūzikas lietu saslimis, kopā ar vecāko brāli Igoru apmeklējot pirmo rokfestivālu Latvijā, ko Iecavā uzrīkoja šogad aizsaulē aizgājušais Andris Černovs.
Gvido Linga grupā Zig Zag dziedāja savā dabiskajā balsī bez tās bļaušanas un ķērkšanas, ko viņš apguva savā īsajā darbības laikā grupā Monro un ko pazīstam no viņa ilggadējās grupas Linga. "Domāju, kā būs tagad, taču es pilnībā pārslēdzos uz to domāšanu, funktieri, sajūtu, kas bija toreiz, un balss tieši tāpat skan. Bez visiem liekiem izbļāvieniem, kas tagad man pierasti, dziedot tajā zēna balsī – baigi forši īstenībā. Vēl tagad sajutu sāpi un nervu, kas ir tajās dziesmās," stāsta Gvido, un tā vien liekas, ka šī atkalapvienošanās nevarētu būt tikai uz vienu vienīgu reizi.
Savulaik Gvido spēlēja arī ģitāru, taču šoreiz gan viņš to rokās neņems – to spē lēs Zig Zag sākotnējais ģitārists un tagadējais dziedātājs Juris Lasinskis un Gvido kolēģis no grupas Linga Viks Fedosejevs. "Zigzagos tā skaņa ir rakstīta ar meistaru taisītām ģitārām – tie bija Fender Stratocaster atdarinājumi, pie mums uz spolēm tītie skaņas noņēmēji un korpuss, viss tika taisīts tepat Latvijā uz vietas. Arī mūsu vecais tausts, kas bija uzbūvēts, izrādās, ir saglabājies, – solo tausts, kuram vienlaikus var nospiest tikai vienu taustu. Tas bija taisīts pēc Moog principa, bet no visādām krievu armijas un Radiotehnikas detaļām. Tas tagad ir nosvilis un beigts. Droši vien būtu ļoti dārgi un darbietilpīgi, taču, kad man būs daudz naudas, es to vienā brīdī gribētu restaurēt, lai tas paliek kā vēstures instruments. Zunde uz tā mauca, un viņš izdabūja tādas monstrozas skaņas! Es gribu sev bišķi pasist pa plecu, jo to manieri, kā jāspēlē, viņam ieteicu es, un viņam nebija kur sprukt, jo ar to vienas skaņas sintezatoru viņam vajadzēja mācīties ar vienu pirkstu turi-turu-ru-ruru to visu aizpildīt, ko parasti dara ar četriem, pieciem vai vairāk pirkstiem. Tas viņam ģeniāli sanāca, kaut tas ir nereāli īstenībā. Tas sintezators bija kā traktors – melna kaste ar melniem kloķiem. Nekādu uzrakstu! Nekā nav! Tikai uzsauc: davai, vecais, Signe melo! Viņš uzreiz tur: dš-dš – četri, tas ir, dš-dš – divi – tas arī... Varam! Tas tāpat, kā nospied sajūgu, ieliec robā un laid vaļā – aiziet! Tāds tas tausts, bet mēs to restaurēsim, kad būsim bagāti," daudz vairāk iededzies nekā intervijās par savu tagadējo muzikālo darbību, atceras Gvido.
Uldis piebilst, ka Arnim Zundem ļoti patikuši Depeche Mode tembri, kas lielā mērā noteikuši viņa spēlēšanas manieri. Liela ietekme uz Zig Zag mūziku Depeche Mode bijusi arī turpmāk – grupas tagadējā skanējuma direktors Jānis Brunovskis arī ir liels Depeche Mode cienītājs. Zig Zag ir mūsu vēsture – tā, par kuru nekad nav bijis kauns.
Zig Zag
Klubā Nabaklab 14.XII plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā Ls 5