Čempions ir jau otrais Terensa Blanšāra darbs, kas tiek iestudēts ASV lielākajā mūzikas teātrī, – Metropoles operas 2021./2022. gada sezonu atklāja Uguns, ieslēgta manos kaulos (šī opera arī tika translēta kinoteātros visā pasaulē). Terenss Blanšārs ir pirmais tumšādainais komponists, kura opuss ir sasniedzis Metropoles operas galveno skatuvi, un tagad viņš ir kļuvis par otro komponistu, kura dzīves laikā Metropoles opera iestudējusi citu viņa darbu otro sezonu pēc kārtas. Pirmais bija Rihards Štrauss, kura Rožu kavalieris skanēja Ņujorkā 1947./1948. gada sezonā un Salome – 1948./1949. gada sezonā.
Publikas paradumi pēc pandēmijas ir mainījušies – laikmetīgās operas iestudējumus klausītāji apmeklē aktīvāk nekā pagājušo gadsimtu klasiku. Tāpēc Metropoles opera pieskaņo savu afišu skatītāju interesēm, Blanšāra Uguns, ieslēgta manos kaulos atgriezīsies uz skatuves nākamajā sezonā. Piecās tuvākajās sezonās teātris plāno iestudēt septiņpadsmit laikmetīgo operu. Pašlaik skatītājiem tiek piedāvāts Blanšāra Čempions, kuru pats komponists raksturo kā "operu džeza stilā".
Terenss Blanšārs pirmām kārtām ir pazīstams kā izcils džeza trompetists, viņš arī ir sacerējis mūziku vairākām režisora Spaika Lī filmām. Čempions ir viņa pirmā opera (pirmizrāde notika 2013. gadā Sentluisas operteātrī). Tā ir veltīta bokserim Emīlam Grifitam, kurš savu profesionālo karjeru sāka 1958. gadā. Nepilnus trīs gadus vēlāk 23 gadu vecumā viņš kļuva par pasaules čempionu pusvidējā svarā. Interesanti, ka jaunībā Grifits vēlējies kļūt par cepurnieku. Savas deviņpadsmit gadu ilgās karjeras laikā Grifits aizvadīja 111 cīņu. Viņa kontā – 85 uzvaras, 24 zaudējumi un divi neizšķirti. Sportistam bija noslēpums – viņš bija gejs. XX gadsimta 60. gados viendzimuma attiecības tika uzskatītas par nelegālām četrdesmit deviņos no piecdesmit ASV štatiem, tāpēc ne par kādu izkāpšanu no skapja nevarēja būt ne runas – tas draudēja ar apcietinājumu.
Par vistraģiskāko dienu boksera dzīvē kļuva 1962. gada 24. marts, kad Ņujorkas arēnā Madison Square Garden notika viņa cīņa ar kubieti Beniju Paretu. Svēršanās laikā pirms mača pretinieks atklāti izsmēja Grifitu, lietojot pazemojošu, homofobisku apvainojumu. Tajā vakarā saniknotais Grifits ringā sakāva Paretu, iesitot viņam septiņpadsmit reižu mazāk nekā septiņu sekunžu laikā. Parets nonāca komā un desmit dienu vēlāk nomira. Pareta nāve vajāja Grifitu visu atlikušo mūžu. Ringā viņš cīnījās vēl piecpadsmit gadu, bet tā arī nespēja tikt galā ar šo traģēdiju un dzīvoja ar vainas apziņu. 54 gadu vecumā Grifits, iznācis ārā no geju bāra Ņujorkā, piedzīvoja uzbrukumu un tika nežēlīgi piekauts. Bijušajam sportistam tika lauzts galvaskauss. Vēlākajos gados viņš cieta no demences smagā pakāpē. Čempions nomira 2013. gadā 75 gadu vecumā mēnesi pēc viņam veltītās operas pirmizrādes.
Terensa Blanšāra operā bokseri atveido trīs dziedātāji: mēs satiekam Emīlu Grifitu bērnībā (dzied Ītans Džozefs), spēka gados (basbaritons Raiens Spīdo Grīns) un vecumdienās (basbaritons Ēriks Ouenss). Raiens Spīdo Grīns šai lomai ir gatavojies gadu: strādājis ar treneri un profesionālu bokseri, lai iemācītos "kustēties un domāt kā bokseris".
Sportista stāsts tiek pasniegts atmiņu fragmentos – Grifits atskatās uz savu dzīvi, un viņu pārņem nožēla. Komponists uzsver: šī ir opera par piedošanu un ceļu uz glābšanu. "Mani satrieca frāze Grifita autobiogrāfijā: es nogalināju cilvēku, un pasaule man piedeva, bet es mīlēju cilvēku – un pasaule gribēja mani nogalināt," stāsta Terenss Blanšārs.
Čempionu Ņujorkā iestudējis Metropoles operas muzikālais vadītājs Janiks Nezē-Segēns un režisors Džeimss Robinsons.
Informācija: metopera.org, forumcinemas.lv