Viens no lielākajiem notikumiem šī gada pārbagātajā koncertdzīvē ir britu smagā metāla grupas Iron Maiden pirmais koncerts Latvijā – par to nav šaubu. Šī nav viena no tām daudzajām grupām, kas kā sēnes pēc lietus parādījās un ieguva pasaules slavu 80. gados, kad tika lietots tāds jēdziens kā pūdeļroks, jo mūziķi vienmēr bija gariem, bieži vien arī dabiski vai ķīmiski skruļļainiem matiem, un viņi patiešām ne vien līdzīgi izskatījās, bet arī muzikāli atdarināja cits citu, jo šāda mūzika pēkšņi bija kļuvusi populāra. Iron Maiden dalībnieki tiek uzskatīti par šī viļņa pionieriem, turklāt viņi savus koncertus padarīja par grandioziem šoviem, kuros bagātīgi tika izmantota pirotehnika un scenogrāfija. Arī Rīgā tas viss būs – virs skatuves tiek solīta iznīcinātājlidmašīna Spitfire, liesmu metēji utt., kas tagadējos reāla kara apstākļos iegūs papildu nozīmi.
Nu jau grupai ir četrdesmit septiņi gadi (mazliet vairāk nekā The Rolling Stones, kad tā 1998. gadā kā ļoti veca grupa uzstājās Tallinā), divi tūkstoši nospēlētu koncertu, simt miljonu pārdotu albumu, neskaitāmas prestižas balvas un joprojām spēks kaulos.
Talismans Edijs
Par Iron Maiden nešķiramo draugu kopš 80. gadu sākuma kļuvis Edijs – krāšņs briesmonis, kas redzams uz albumu vākiem un parādās uz skatuves koncertos. No briesmoņa Edijs ātri vien kļuva par grupas talismanu. Britu smagā roka vilnim sekoja mūziķi visā pasaulē, bet nevienam nav izdevies sasniegt tādu vērienu kā Iron Maiden gan popularitātes ziņā, gan muzikāli. Šiem māksliniekiem ir savs rokraksts, kas ir viegli atpazīstams.
Iron Maiden bija sekotāji arī Latvijā – Opus Pro savulaik bija iecere uzlikt uz skatuves lelles, kam pamats ir latviešu mitoloģijā, Juris Kaukulis arī min Iron Maiden kā vienu no savām mīļākajām grupām, kas viņu iedvesmojusi izveidot Dzelzs vilku, lai sākotnēji spēlētu daudz smagāku mūziku. Iron Maiden izdevusi septiņpadsmit studijas albumu un trīspadsmit koncertierakstu, grupas mūzika skan arī daudzās video un datorspēlēs. Iron Maiden logo ar Edija attēlu līdzās ir tik glīts, ka to uz krekliem valkā arī cilvēki, kuri ar grupas mūziku tikpat kā nav pazīstami.
Londonā grupai ir savs krogs, kurā ir nopērkama speciāla Iron Maiden alus šķirne, kuras receptes izveidošanā esot piedalījušies apvienības dalībnieki. Iespējams, viņi ir pie vainas, ka mūsdienās vārds "briesmonis" sen vairs cilvēkiem neiedveš šausmas, bet drīzāk šķiet tāds kā mīļvārdiņš, jo tas tiek lietots lielākoties pozitīvā nozīmē: ak tu, mans briesmonīti!
Mitoloģija un vēsture
Divas no lielākajām britu kaislībām – zirgu sacīkstes un futbolu – var nolasīt arī Iron Maiden mūzikā. Grupas muzikālais līderis nav dziedātājs vai kāds no soloģitāristiem kā lielākajā daļā gadījumu, bet basģitārists Stīvs Heriss, kurš ir galvenais mūzikas un tekstu autors, bekvokālists un producents, videoklipu un koncertfilmu režisors. Viņš ir vienīgais, kurš grupā spēlējis visos laikos kopš tās dibināšanas 1975. gadā. Jaunībā Stīvs profesionāli nodarbojās ar futbolu, bet augošā interese par mūziku ņēma virsroku. Sākumā viņš gribējis spēlēt sitamos instrumentus, bet viņa mājoklī nav pieticis vietas bungu komplektam, tāpēc 15 gadu vecumā nopircis pirmo basģitāru un sācis pats mācīties to spēlēt, izkopjot savu stilu, ko neviens nevar nokopēt.
Paspēlējis dažās grupās, 1975. gadā Stīvs Heriss izveidoja Iron Maiden, nosaukumam iedvesmu gūstot no filmas Cilvēks dzelzs maskā, savukārt tekstiem – no mitoloģijas un vēstures, grāmatām un filmām. Muzikāli viņš bijis pārņemts ar progresīvo roku (Emerson, Lake & Palmer, Genesis, Jethro Tull) un agrīno hārdroku (Led Zeppelin, Uriah Heep, Black Sabbath). Stīva Herisa basa spēles stils tiek salīdzināts ar auļojošiem zirgiem, un tā tas patiešām arī izklausās, apaudzēts ar soloģitāru skaņām un sirēnveidīgu vokālu – lielāko daļu Iron Maiden darbības laika mikrofons bijis Brūsa Dikinsona rokās.
Ja negribas melot
Legacy of the Beast turneja, kuras ietvaros Iron Maiden spēlēs Rīgā, tiek dēvēta par iespaidīgāko grupas karjerā. Tā sākās 2018. gadā, bet liela daļa koncertu pārcelti no 2020. uz 2021. gadu un pēc tam uz 2022. gadu. Rīga turnejas sarakstā parādījās tikai šogad martā, un divarpus mēnešu tik lielam koncertam ir riskanti īss laiks, bet jācer, ka šogad tik izlutinātie Latvijas klausītāji spēs novērtēt iespēju apmeklēt šo grandiozo rokmūzikas šovu, kura varoņi jau spridzināja stadionos, kad amerikāņi Metallica un vācieši Rammstein par kaut ko tādu vēl tikai sapņoja.
Pašam ir sanācis piedzīvot Iron Maiden koncertu tikai vienreiz, kad mūziķi piedārdināja Roskildes festivāla galveno skatuvi. Toreiz tas likās pagalam ekskluzīvi, jo tikko bija atgriezies Brūss Dikinsons un 80. gadu ģitārists Adrians Smits, grupā paliekot arī viņa vietā 1990. gadā atnākušajam Dženikam Gersam. Kopš tā laika grupas skanējums kļuvis par vēl vienu soloģitāru jaudīgāks, vissenākajam ģitāristam Deividam Mjurejam un bundziniekam Niko Makbreinam arī paliekot savā vietā. Nu jau šis sastāvs ir noturējies turpmākos vairāk nekā divdesmit gadus, 90. gadu krīzi, kad mūziķus aizskaloja Nirvana saceltais vilnis, atstājot vēsturē. Kaut jaunie albumi ne ar ko nepārsteidz, Iron Maiden, gandrīz tāpat kā austrāliešiem AC/DC, tas nemaz nav jādara: šo apvienību skanējumu raksturojot, pavisam lieki ir minēt žanru – nosauc grupas nosaukumu, un uzreiz skaidrs, kā tas skan. Kritiķi šīs turnejas koncertus slavē, novērtējot tos kā ekstravagantākos un vizuāli satriecošākos grupas karjerā, jo ko gan citu viņiem darīt, ja negribas melot?
Iron Maiden
Arēnā Rīga 2.VI plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 50,20–80,20