Tetraloģijas Nībelunga gredzens noslēdzošās daļas Dievu mijkrēslis pirmizrāde Cīrihes operā notika 5. novembrī. Riharda Vāgnera monumentālo ciklu ir iestudējis Cīrihes operas muzikālais vadītājs itāļu maestro Džanandrea Nozeda un teātra intendants vācu režisors Andreass Homoki. Reinas zelta pirmizrāde Cīrihē notika 2022. gada aprīlī, Valkīra tika pirmizrādīta 2022. gada septembrī, Zīgfrīds – 2023. gada martā. Tagad ir Dievu mijkrēšļa laiks, šo izrādi varēs apmeklēt līdz 3. decembrim. Pilns cikls Cīrihē tiks parādīts divas reizes 2024. gada maijā.
Vilina un biedē
No jaunā Cīrihes Gredzena pagaidām esmu dzirdējis tikai Dievu mijkrēsli. Andreasa Homoki režijas valoda ir diezgan tradicionāla. Gredzena varoņus – dievus, cilvēkus un mītiskās būtnes, kas apdzīvo puspamestas muižas vai pils telpas (scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristiāns Šmits), – viņš pietuvina mums, ar precīzu tēlu zīmējumu cenšoties padarīt saprotamu personāžu motivāciju un attiecības.
Šis Dievu mijkrēslis pirmām kārtām ir diriģenta Džanandreas Nozedas un galveno lomu atveidotāju – somu soprāna Kamillas Nīlundas (Brīnhilde) un vācu tenora Klausa Floriāna Fogta (Zīgfrīds) – triumfs. Abiem dziedātājiem šī ir debija tetraloģijā. Cīrihes operteātris ir mazs un kompakts, un dzirdēt tajā Vāgneru šādā izpildījuma kvalitātē ir ne ar ko nesalīdzināma bauda. Skaņa katru klausītāju apņem no visām pusēm un paceļ virs zemes. Dievu mijkrēšļa interpretācija ir gan grandioza, gan intīma.
Šis ir arī maestro Džanandreas Nozedas pirmais Nībelunga gredzens. Sākotnēji viņš domāja, ka nekad neuzņemsies atbildību diriģēt visu gigantisko ciklu: "Tas mani vilināja un biedēja vienlaikus. Man šķita, ka savā prātā un sirdī nespēju aptvert visu šī darba sarežģītību. Vienīgais veids, kā es varu tam pieiet, ir stāstīt stāstu mūzikā. Tas ir tāpat kā skatīties uz Everestu un domāt – man ir jānokļūst virsotnē! To ir iespējams izdarīt tikai soli pa solim. Šajā tetraloģijas iestudējumā Cīrihē ir daudz debitantu, tāpēc mēs to nedarām autopilotā – mēs iedziļināmies darbā un atklājam to kopā. Šajā procesā ir pārsteiguma elements."
Džanandrea Nozeda priecājas diriģēt Gredzenu pilsētā, kurā viss ir sācies. Cīrihe lepojas, ka tieši šeit Vāgners ir konceptualizējis Nībelunga gredzena ideju un sācis rakstīt tetraloģijas tekstu un mūziku, kā arī radījis mākslas teorijas esejas. Komponists ieradās Cīrihē no Drēzdenes 1849. gadā kā politiskais bēglis. Šajā pilsētā viņš ir pavadījis deviņus ražīgus gadus (kopumā Šveicē Vāgners ir nodzīvojis divdesmit gadu no sava mūža gandrīz septiņdesmit gadiem), un tagad Cīrihē tiek rīkotas ekskursijas pa Vāgnera pēdām.
Mākslinieka cienītāji tiek aicināti ne tikai klausīties Nībelunga gredzenu, bet arī uzturēties luksusa viesnīcā Baur au Lac Cīrihes ezera krastā – tā ir ievērojama ar to, ka tieši šeit pēc Oto Vēzendonka aicinājuma Vāgners pirmo reizi publikas priekšā ir lasījis Gredzena tekstus un pat dziedājis dažus fragmentus. Tas notika četros vakaros 1853. gada februārī. Trīs gadus vēlāk, Ferenca Lista 45 gadu jubilejā, šajā viesnīcā skanēja operas Valkīra pirmais cēliens – Hundinga un Zīgmunda partiju izpildīja pats Vāgners, bet klavieres spēlēja Ferencs Lists. Orķestrim viesnīcas telpās, protams, nebija vietas.
Virtuālajā ekskursijā var doties arī kopā ar režisoru Andreasu Homoki un maestro Džanandreu Nozedu, kuri piecpadsmit minūšu video, kas ir skatāms Cīrihes operas mājaslapā un YouTube, iepazīstina ar Vāgnera vietām pilsētā un stāsta par to, kā komponists ir bagātinājis Cīrihes kultūras dzīvi.
Drāmas enerģija
Tenors Klauss Floriāns Fogts ir lieliskā vokālajā formā – Vāgners ir viņa stihija. Mākslinieks jau ir nodziedājis gandrīz visas komponista operlomas, kas sacerētas tenoram. Pēc Zīgfrīda viņu gaida vēl tikai debija Tristana lomā 2024. gada janvārī Drēzdenes Zempera operā. Izoldi dziedās Kamilla Nīlunda, kura šajā lomā nesen debitēja Cīrihes operā. Izrādi Tristans un Izolde, kas Drēzdenē notiks 21., 25., 28. janvārī un 3. februārī, diriģēs maestro Kristiāns Tīlemanis. Tas būs liels notikums Vāgnera pasaulē.
Soprāns Kamilla Nīlunda Brīnhildes tēlā maksimāli atveras mūzikā – viņas varone ir jutekliska, silta, kaislīga un stipra. Viņa sajūsmina ar dziedājuma skaistumu un vokālo plūdumu. Viņas balsī operas finālā nav jūtams ne nogurums, ne spriedze. "Kamillas Nīlundas soprāns ir neticams instruments: viņa izmanto savu balsi, lai kalpotu mūzikai," uzsver diriģents Džanandrea Nozeda. "Kā vokālistei viņai ir pilnīgi viss, bet arī emocionāli Kamilla spēj iemiesot stāsta jēgu. Es vienmēr saku, ka Vāgnera mūzikā ir jāatrod vokālās līnijas skaistums – šajā repertuārā vajag ne tikai izmantot balsi instrumentāli, bet vajag dziedāt, kā to dara vissmalkākie bel canto meistari. Kamilla panāk tieši to – viņa atrod Brīnhildes raksturu dziedājumā," apgalvo diriģents.
Dievu mijkrēšļa muzikāli dramatisko enerģiju augstā koncentrācijas pakāpē uztur arī citi izpildītāji – amerikāņu bass Deivids Lī Hāgena lomā (debija), austriešu baritons Daniels Šmuchards Gintera lomā (debija), britu baritons Kristofers Pērvess Alberiha lomā, austrāliešu soprāns Lorēna Feigena Gutrunes lomā un vācu un etiopiešu mecosoprāns Sāra Ferede Valtrautes lomā. Niansētu, neaizmirstamu sniegumu demonstrē Cīrihes filharmonijas orķestris un Cīrihes operas koris.
Ar īpašu nepacietību ir jāgaida pilns Nībelunga gredzena atskaņojums Cīrihē nākamā gada maijā – no 3. līdz 9. maijam, kā arī no 18. līdz 26. maijam. Biļetes maksā 152–1230 Šveices franku (aptuveni 157–1274 eiro). Votānu dziedās Tomašs Koņečnijs, Brīnhildi – Kamilla Nīlunda, Alberihu – Kristofers Pērvess, Mīmi – Volfgangs Ablingers-Šperrhake, Zīgfrīdu – Klauss Floriāns Fogts.
"Zīgfrīds ir neparasts varonis. Savā ziņā viņš ir nevainīgs, tiek pakļauts dažādiem pārbaudījumiem un kļūst par upuri. Šo lomu ir grūti iemācīties, un izrādē ir daudz jādzied, bet partija man ļoti patīk un mana balss tajā jūtas ērti," pēc Dievu mijkrēšļa pirmizrādes sarunā ar KDi saka Klauss Floriāns Fogts. Viņa paša iecienītākais Zīgfrīda interprets ir Volfgangs Vindgasens. Uz jautājumu, kā mākslinieks gatavojas debijai Tristana lomā, viņš atbild: "Tāpat kā vienmēr – bez bailēm." Tā būs viņa pēdējā, līdz šim neapgūtā lielā Vāgnera loma tenoram. Ko Klauss Floriāns Fogts darīs pēc tam? "Turpināšu vingrināties un dziedāt partijas, kas jau ir manā repertuārā!"
Operas Dievu mijkrēslis pirmizrāde Cīrihē ir kļuvusi par soprāna Kamillas Nīlundas (Brīnhilde) un tenora Klausa Floriāna Fogta (Zīgfrīds) triumfu. Foto – Jegors Jerohomovičs
Vārds Brīnhildei
Pēc pirmizrādes Cīrihē izmantoju iespēju uzdot dažus jautājumus Kamillai Nīlundai, kuras karjera turpina attīstīties un repertuārs kļūst arvien plašāks. Viņa ir atzīta Riharda Vāgnera un Riharda Štrausa mūzikas izpildītāja.
Kā jūs pati raksturotu Brīnhildes lomu?
Šajā lomā ir viss, par ko jebkad esmu sapņojusi, – beidzot dziedu partiju, kurā varu izmantot visas savas balss iespējas. Varu izpausties gan dramatiski, gan liriski. Man šī loma sniedz iespēju pārbaudīt, uz ko vokāli esmu spējīga. Uzskatu, ka man piestāv Brīnhildes raksturs – viņa ir mīloša sieviete. Viņa var būt arī dusmīga, viņa var būt ievainota, viņa var būt sava mīļotā ienaidniece. Stāsta beigas ir nežēlīgas, un viss tiek iznīcināts, bet finālā viņa ir glābēja un ir cerība, ka sāksies kaut kas jauns. Brīnhilde spēj to izdarīt, apzinoties, ka tā ir viņas sūtība. Naida un briesmu pārņemtajā pasaulē viņai ir jādara tas, ko nespēj izdarīt vīrieši. Viņai ir jāsakārto pasaule.
Kā jūs sadalāt spēkus, lai izrādes beigās balss skanētu tikpat jaudīgi un izjusti kā sākumā?
Pirms Dievu mijkrēšļa pirmizrādes man bija divas brīvas dienas, tāpēc zināju, ka balss ir atpūtusies. Pirms došanās uz skatuves es iedziedājos, man ir arī brīvi brīži izrādes laikā. Parasti man tas nepatīk, jo šķiet, ka vēlos būt uz skatuves visu laiku, bet, dziedot šādu lomu, es priecājos, ka man ir mirkļi atelpai.
Kura ir jūsu iemīļotākā Brīnhildes atveidotāja?
Mana favorīte ir Birgita Nilsone. Viņa spēja nodziedāt visas augstās notis, viņai nebija bail ne no augstā do, ne no augstā si. Tāpat kā Brīnhilde, viņa arī bija mīloša sieviete.
Vai Vāgnera opermūzikā vēl ir soprāna lomas, kuras neesat dziedājusi?
Domāju, ka Vāgnera mūzikā tagad esmu nodziedājusi visu, ko vēlējos. Drīz mani gaida fantastiska pieredze – uzzināšu, ko nozīmē dziedāt visu Nībelunga gredzenu. Katrā operā mana varone ir citāda – Valkīrā Brīnhilde nav tāda pati kā citās tetraloģijas daļās. Zīgfrīdā šī partija ir maza, bet arī to ir patīkami dziedāt. Taču Dievu mijkrēslis ir pāri visam – šis ir visdziļākais pārdzīvojums, ko esmu jutusi uz skatuves.
Nākamā gada sākumā es dziedāšu Izoldi Drēzdenes operā, vasarā – Baireitas festivālā. Ar nepacietību gaidu arī nākamos Nībelunga gredzena iestudējumus, kuros piedalīšos.
Vai jums ir palicis daudz sapņu lomu?
Es vēlos dziedāt itāļu repertuāru. Jau esmu atveidojusi Tosku, bet man ļoti gribētos dziedāt Džuzepes Verdi Masku ballē un Džakomo Pučīni operās, piemēram, Meitenē no rietumiem. Daudziem šķiet, ka varu izpausties tikai vācu repertuārā, bet tā nav taisnība. Es domāju, ka šovakar Dievu mijkrēslī pierādīju, ka varu izpildīt arī smagākas Vāgnera lomas, jo dažiem bija aizdomas: "Kā viņai izdosies nodziedāt Brīnhildi?! Vai viņa izturēs?" Manuprāt, es parādīju, ka ar tādu balsi kā man tas ir iespējams.
Kad uz skatuves jūs jūtaties laimīga?
Esmu laimīga, kad labi nodziedu augsto noti un jūtu, ka tā skan, kad mums ir labs kontakts ar partneriem un uz skatuves valda laba atmosfēra. Šovakar pirmizrādē biju patiesi laimīga.
Dievu mijkrēslis
Diriģents Džanandrea Nozeda, režisors Andreass Homoki
Cīrihes operā 18., 24. novembrī, 3. decembrī
opernhaus.ch/ring