XX gadsimta angļu klasiķa Britena darbu iestudējumi ir Anglijas Nacionālās operas repertuāra lepnums: viņa operas šeit tiek uzvestas ar īpašu gaumi un cieņu. Spilgtu, dramatiski izjustu sniegumu tajās demonstrē teātra orķestris un koris. Režisora Deivida Oldena iestudētā Pītera Graimsa pirmizrāde šeit notika 2009. gadā, pēc tam izrāde tika atjaunota 2014. gadā, un tagad tā beidzot atkal ir atgriezusies uz Anglijas Nacionālās operas mājvietas – greznā Vestendas teātra Kolizejs – skatuves. Šajā Britena operā sadzīvo skarbums un skaistums, tā precīzi un nesaudzīgi parāda sabiedrības negatīvākās puses, apslēpto vardarbību, vienaldzību, iekšējos dēmonus un to, kas var notikt, ja cilvēks – operas titulvaronis zvejnieks Pīters Graimss – tiek nežēlīgi izstumts no sabiedrības.
1945. gadā Londonā pirmatskaņotais Pīters Graimss ir Britena otrā opera (pirmizrāde notika Sadler’s Wells Opera, kas vēlāk kļuva par Anglijas Nacionālo operu, tātad Britena mūzika ir daļa no šā teātra DNS). Tās darbība risinās XIX gadsimta pirmajā pusē Safolkas zvejnieku ciematā. Mīklainos apstākļos pazūd Pītera Graimsa māceklis. Vietējo iedzīvotāju neuzticība zvejniekam pārvēršas par kaut ko daudz tumšāku un bīstamāku. Baumas kļūst par aizdomām, aizdomas pāraug apsūdzībās. Ciemata ļaudis sanāk kopā, lai stātos pretim Pīteram Graimsam, un šīs konfrontācijas sekas ir postošas. Pīters Graimss ir psiholoģisks trilleris, kurā tiek kritizēta sabiedrības morāle.
Šajā darbā mēdz saskatīt autobiogrāfiskas paralēles ar paša komponista – homoseksuāla vīrieša – dzīvi konservatīvā sabiedrībā. Par savu operu darbības vietu viņš bieži ir izvēlējies sev labi zināmu vidi, kurā pēta universālas, vispārcilvēciskas problēmas. Britens allaž ir pievērsies dažādiem cilvēcības aspektiem – jo specifiskāka un reālistiskāka ir darbības vide, jo universālāka ir viņa aplūkotā tēma. "Komponējot Pīteru Graimsu, es vēlējos atainot mūžīgo cīņu, ko piedzīvo vīrieši un sievietes, kuru iztikas līdzekļi un izdzīvošana ir saistīta ar jūru. Es apzinos, cik grūti ir izvērst šādu tēmu teātra formā," rakstījis Britens. Operā ir sajūtama ne tikai jūras un citu dabas stihiju klātbūtne, bet arī cilvēku mežonīgā attieksme pret saviem līdzcilvēkiem, barbarisms, kas bieži ir vērojams tur, kur valda nabadzība, alkatība, fanātisms un aprobežota domāšana.
Režisors Deivids Oldens ir radījis elegantu, emocionāli iedarbīgu izrādi, kas ir piepildīta ar izteiksmīgu horeogrāfiju, šausmu filmu un film noir vizuālās estētikas elementiem. Tas ir mūzikas teātris savā vislabākajā izpausmē. Solistu ansamblī ir spožākie Lielbritānijas vokālisti. Titulpartijā debitē tenors Gvins Hjūss-Džonss, kurš atklāj šīs lomas traģisko potenciālu un sava varoņa saplosīto dvēseli. Vienu no nedaudzajiem Pīteram Graimsam uzticīgajiem cilvēkiem – skolotāju Elenu Orfordu, kuru Pīters sapņo apprecēt, – pirmo reizi dzied soprāns Elizabete Levelina. Kapteiņa Bolstroda lomā ir basbaritons Saimons Beilijs. Vietējā kroga saimnieci atveido mecosoprāns Kristīna Raisa.
Velsiešu tenors Gvins Hjūss-Džonss debitē Pītera Graimsa lomā. Foto – Toms Boulss
Galvenais varonis ir interesants, jo publika nekad līdz galam nezina, vai viņš ir labs vai ļauns. Operā tiek saglabāts divdomības noslēpums. Titullomu Britens komponējis savam dzīvesbiedram tenoram Pīteram Pīrsam, kurš 1946. gada esejā raksta: "Pīters Graimss nav ne varonis, ne arī tipisks operas ļaundaris. Viņš nav ne sadists, ne dēmonisks personāžs, un mūzika to diezgan skaidri parāda. Viņš ir parasts vājš cilvēks, kam ir nesaskaņas ar sabiedrību. Cenšoties tās pārvarēt, Pīters Graimss pārkāpj vispārpieņemto kodeksu, sabiedrība viņu uzskata par noziedznieku un iznīcina. Domāju, ka mums apkārt joprojām ir daudz tādu Graimsu."
Pīters Graimss Londonā skanēs 28. un 30. septembrī, kā arī 4., 6., 9. un 11. oktobrī.
Informācija: eno.org