Kandids ir eklektisks un ironisks muzikālā teātra darbs, kura libreta pamatā ir franču filosofa Voltēra satīra Kandids jeb Optimisms (1759). Bernsteina komiskās operetes pirmizrāde notika Ņujorkas Brodvejā 1956. gadā.
Izrāde, kura tagad ir iekļauta Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra repertuārā, ir pamatīgi pārstrādāta un papildināta 2011. gadā Berlīnes Valsts operā uzvestā Vensāna Busāra iestudējuma versija. Tā ir vitāla, krāšņa un eleganta – stilīgo dekorativitāti līdzsvaro režisora ideju klātbūtne.
Bernsteins atgādina Mocartu
Kostīmus Kandidam veidojis dižais franču augstās modes maestro Kristiāns Lakruā, taču 13. septembrī Viļņā notikušo pirmizrādi mākslinieks neapmeklēja. Iestudējumā piedalās starptautisks solistu ansamblis, vienā no sastāviem galveno sieviešu lomu – Kandida mīļoto Kunigundi – atveido Lietuvā dzīvojošais latviešu soprāns Gunta Gelgote (viņai izrādē ir arī nelielā Paketes loma). Diriģenta Sesto Kvatrīni vadībā Kandids iegūst temperamentīgu, muskuļotu skanējumu, kurā ir jūtamas gan Eiropas operklasikas, gan amerikāņu mūziklu vibrācijas.
Režisors Vensāns Busārs īpaši uzsver ne tikai Kandidam raksturīgo kaisli, smeldzi un humānismu, bet arī darba aktualitāti mūsdienās: "Es vēlējos to maksimāli pietuvināt pašreizējai situācijai pasaulē. Kad Bernsteins komponēja Kandidu, tā bija atbilde uz makartismu Amerikā, kuru viņš salīdzināja ar spāņu inkvizīciju, kas pieminēta Voltēra satīrā. Kandids ir unikāls ar to, ka vienmēr atbilst tam vēsturiskajam periodam, kurā tiek iestudēts. Es centos pierādīt, cik aktuāls ir Bernsteina meistardarbs."
Galvenais Kandida vēstījums ir iecietības nepieciešamība. "Kāpēc cilvēki iznīcina to, kas viņiem ir, kaut kādu stulbu iemeslu dēļ? Bernsteins ietērpj savas domas fantastiskā formā, kā to prot tikai viņš. Komponists to dara viegli, rotaļīgi, ar smaidu un atvērtu sirdi, viņš allaž pievēršas nopietnām tēmām – kāpēc mēs šeit esam, kā mums ir jādzīvo un jāsadzīvo, kā ir jārūpējas par planētu, kā ir jāsaglabā cilvēcīgums un jāuzņemas atbildība. Bernsteins nedaudz atgādina Mocartu. Viņš nevienu neapsūdz un nenolād, nesaka, kurš ir labs un kurš ir slikts. Svarīgi, ka Bernsteina darbi ir cerības pilni. Turklāt man šķiet, ka Bernsteinam un Voltēram ir līdzīga humora izjūta," uzskata Vensāns Busārs.
Izrādē režisors ļauj noprast, ka Kandida varoņi zaudē veselo saprātu un nonāk psihiatriskajā klīnikā. "Tā arī ir – Kandids ir globāls darbs, personāži apceļo pasauli un nonāk neiedomājamās situācijās. Mēs dzīvojam globalizētā pasaulē, un cilvēki vēlas būt atvērti, taču ir risks zaudēt savu identitāti un orientierus, savus ziemeļus un dienvidus. Mūsdienu apstākļos mainās humānās dimensijas, un Bernsteins to juta – viņš gribēja parādīt, kāda ir modernā sabiedrība. Es varu atvērt savas mājas durvis, un es satikšu jūs, lai kur jūs arī atrastos. Pasaule ir kļuvusi par vienu lielu ciematu, kurā esam pazuduši, un mums ar to ir jātiek galā. Mums ir jāatgūst pamats zem kājām," saka režisors.
Latvijas publikai Vensāns Busārs ir pazīstams pēc šā gada pavasarī tapušā Fransisa Pulenka Karmelīšu dialogu iestudējuma Latvijas Nacionālajā operā. Savukārt Viļņas operteātrī Kandids ir viņa trešais darbs pēc Žila Masnē Manonas un Vinčenco Bellīni Kapuleti un Monteki.
Šajā sezonā Kandidu Viļņā varēs dzirdēt 27., 28., 29., 30. novembrī, kā arī 11., 12., 13. decembrī.
Lietuviešu zvaigžņu parāde
Savā 100. jubilejas sezonā Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris piedāvās izrādes ar daudziem pasaulē augstu novērtētiem lietuviešu māksliniekiem. Pašlaik populārākā Lietuvas dīva pasaulē ir soprāns Asmika Grigorjana. Viņa kāps uz Viļņas operteātra skatuves 2020. gada februārī Sergeja Prokofjeva operas Spēlmanis pirmizrādē. To iestudēs dziedātājs dzīvesbiedrs krievu režisors Vasilijs Barhatovs (izrāde atceļos no Bāzeles teātra). Spēlmani diriģēs maestro Modests Pitrens.
Viļņā būs dzirdami mecosoprāni Justīna Gringīte un Ieva Prudnikovaite, tenori Kristians Benedikts, Edgars Montvids un Merūns Vitulskis, basbaritons Kosts Smorigins. Oktobrī Volfganga Amadeja Mocarta Figaro kāzas diriģēs Ģiedre Šlekīte, kura daudz strādā Eiropā, bet Viļņas operteātrī līdz šim nav diriģējusi.
25. oktobrī notiks komponistes Ritas Mačiļūnaites jaundarba Forever and a Day pirmizrāde – tā būs dejas opera, ko iestudēs izraēliešu horeogrāfs, režisors, scenogrāfs, kostīmu un gaismu mākslinieks, tekstu autors Iciks Galili. 2020. gada maijā teātra repertuāru papildinās Gaetāno Doniceti bel canto šedevrs Anna Bolēna. Izrāde taps sadarbībā ar Romas operu. To iestudēs diriģents Sesto Kvatrīni un režisors Andrea de Roza. Jaunums baleta afišā būs Ādolfa Adāna Žizele spāņu horeogrāfes Lolas de Avilas interpretācijā, pirmizrāde notiks maijā.
No šī gada Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī (LNOBT) ir jauni līderi – direktors Jons Sakalausks un operas mākslinieciskais vadītājs Sesto Kvatrīni (Latvijā uzstājies kopā ar dziedātāju Kristīni Opolais un diriģējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra Vecgada koncertus).
Jons Sakalausks un Sesto Kvatrīni ir apņēmības pilni uzlabot un attīstīt LNOBT muzikālā snieguma kvalitāti, kā arī padarīt Viļņas teātri par modernu, ambiciozu, aktīvu un pievilcīgu Eiropas mērogā. Nākamajās sezonās šeit taps daudz interesantu projektu sadarbībā ar nozīmīgiem ārzemju partneriem.
Informācija: www.opera.lt