Pēc dažu latviešu apmeklētā grupas koncerta Anglijā deviņdesmito gadu sākumā atvestajam jaunajām vēsmām sākās industriālas mūzikas kustība arī Latvijā, kas vainagojās ar daudzu grupu izveidošanos un regulāru, muzikālo iespēju un to pasniegšanas veida robežu nojaukšanas vadītu pasākumu rīkošanu ar ārzemju viesmākslinieku piedalīšanos. Bijuši arī centieni atvest Ala Jorgensona dibināto grupu Ministry, kas koncertu rīkotājam Edgaram Āboliņam beidzot izdevās tikai šogad. Pa šo laiku daudzi no klātesošajiem jau bija redzējuši šo grupu ārzemēs, un daži pat baidījās nākt, lai nesabojātu reiz gūtos labos iespaidus. Tomēr koncerta jauda bija mežonīga, kā iespējams tikai kāda žanra pamatlicējiem, kuri saglabā savu īstumu un pārliecību arī pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu darbības šajā virzienā, kaut Ministry pirmsākumos astoņdesmito pirmajā pusē viņi spēlēja sintpopu un īpaši ne ar mūziku, ne vizuālo tēlu neatšķīrās no daudzām citām tā laika grupām, līdz atklāja sevi pīrsingotu, tetovētu un dredainu ārprāta pārņemto veidolā ar tikpat dusmīgu un uzbrūkošu mūziku, kas gāž no kājām dzīvos, šķiet, pamodina mirušos un sagrauj priekšstatu sienas par to, kā drīkst un vajadzētu skanēt mūzikai, kura tiek uzskatīta par skaistu, ko gribas pagriezt skaļāk, lai klausītos vēl un vēl.
Als Jorgensons kā vienīgais nemainīgais dalībnieks, līderis, visu dziesmu autors, dziedātājs un ģitārists kopā ar saviem šībrīža grupas biedriem sniedza gandrīz divas stundas ilgu industriālā roka paraugdemonstrējuma seansu, pēc kura šķiet, ka jebkurš cits var likt savus instrumentus nost un iet cept kūkas. Šādos gadījumos mēdz banāli teikt: noblieza tā, ka pēc tam zāle neaug. Un taisnība ir - diez vai zāle izlauzīsies līdz Melnās piektdienas otrā stāva grīdai un tai cauri. Arī Ministry piedāvāto suvenīru bodīte tika izpirkta pa tīro. Meklējiet cilvēkus ar melniem krekliem Rīgas ielās pat viskarstākajās dienās.
Jānis