Koncerts Mūsu Latvija iecerēts kā svētki Latvijai un svētki klausītājiem, programmā cildinot dažādu paaudžu latviešu komponistus un viņu radīto mūziku, kā arī kavējoties atmiņās par 4. maija notikumiem 1990. gadā. Par savu Latviju vēstīs gan orķestra mūziķi, gan īpaši viesi. Koncerta režiju veido Daina Kricmane-Vilciņa, sarunas – moderatore Signe Lagzdiņa. Saksofonu solo skaņas koncertā ieskanēsies Oskara Petrauska un Arvīda Kazlauska sniegumā. Pie orķestra Rīga diriģenta pults Guntis Kuzma.
Programmā iekļauta latviešu mūzika, kas tapusi dažādos laikos un dažādā stilistikā, tādējādi caur komponistu sniegto vēstījumu portretējot atšķirīgu un daudzveidīgu Latviju.
Jāzepa Vītola simfoniskā svīta Dārgakmeņi un tās daļas, kas iekļautas koncertā (Ametists, Smaragds, Pērles), tapusi brīvās Latvijas laikos, 1924. gadā, un, iespējams, aiz grezno dārgakmeņu tēliem simbolizē tā laika Latvijas dārgumus – dabu, vērtības un cilvēka domu. Skaņdarbs oriģināli radīts simfoniskajam orķestrim, bet tā aranžējumu pūtēju orķestrim veidojis komponists Vilnis Šmīdbergs.
Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija ir leģendāra latviešu mūzikas vēsturē, un tās fragmenta atskaņojums sniegs psiholoģiski smalku tā laika portretējumu. Simfonija sacerēta 1973. gadā, sintezējot rokmūzikas un akadēmiskās mūzikas elementus, tādējādi simbolizējot stāstu par tobrīd aktuālo – cerībām uz mīlestību un brīvību, kurām šķietami nav lemts piepildīties. Imanta Kalniņa mūziku pūtēju orķestrim instrumentējis Pēteris Rudzītis.
Mūsdienās komponēto mūziku pūšaminstrumentu orķestrim pārstāvēs komponistu – Ilonas Breģes, Riharda Zaļupes un Alvila Altmaņa – mūzika. Ilonas Breģes Saulains stūrītis diviem saksofoniem un pūšaminstrumentiem sacerēts 2011. gadā. Komponisti iedvesmojis Aspazijas dzejoļu krājums ar tādu pašu nosaukumu, kura lirikā caur poētiskiem dabas tēliem viņa izjutusi dzejnieces dvēseles skaidrību un dzīvotprieku, kas idealizēti attēlo dzimtās Latvijas ainas, dzejniecei pašai atrodoties Šveicē, Kastaņolā. Šo mūziku kopā ar orķestra mūziķiem atskaņos solisti – Oskars Petrauskis (soprāna saksofons) un Arvīds Kazlausks (tenora saksofons). Savukārt Riharda Zaļupes koncertsvīta Palatīnas svētki (2014) rakstīta, iedvesmojoties no izcilā itāļu gleznotāja Džovanni Batista Piranēsī (Giovanni Battista Piranesi) gleznas Cēzaru pilsdrupu paliekas Palatīnā, tādējādi attēlojot pilnīgi citu vēstures laiku, taču rodot neapšaubāmu pārliecību par mūsdienu pūšaminstrumentu orķestra spēcīgo skanējumu arī latviešu mūzikā, kas nereti tuvinās simfoniskā orķestra intonācijām.
Koncertā pirmatskaņojumu piedzīvos Alvila Altmaņa balāde pūtēju orķestrim Reiz sensenos laikos. Tas, par cik seniem laikiem skaņdarbā stāstīs komponists, lai paliek mums visiem kā pārsteigums, gaidot un saklausot šī skaņdarba vēstījumu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienai veltītajā svētku koncertā.
Koncerts digitālajās platformās izskanēs 4. maijā plkst. 19 un bez maksas būs pieejams orķestra Rīga vietnēs Facebook un YouTube. Plkst. 19.10 koncerts skanēs arī Latvijas Radio 3 ēterā.