Būdams Eiropas kinētiskās mākslas pionieris, Žans Tenglī ir pazīstams kā māksliniecisku sprādzienu un citu eksplozīvu atrakciju autors, viņa skulptūras ir apveltītas ar pašiznīcināšanās spējām. Žans Tenglī radījis daudzas instalācijas publiskajā telpā, to vidū ir Igora Stravinska vārdā nosauktā strūklaka blakus Žorža Pompidū centram Parīzē (strūklaku viņš projektējis sadarbībā ar savu dzīvesbiedri Niki de Senfalu).
Vērienīgajā izstādē Amsterdamā ir aplūkojamas vairāk nekā simt mākslinieka veidoto mašīnu (liela daļa no tām joprojām darbojas), kā arī filmas, fotogrāfijas, zīmējumi, skices un arhīva materiāli. Savās agrīnajās stiepļu skulptūrās Žans Tenglī, kurš jaunībā dzimtajā Šveicē nodarbojās ar veikalu skatlogu noformēšanu, imitēja un iedzīvināja Kazimira Maļeviča, Žuana Miro un Paula Klē abstrakto glezniecību.
No metāllūžņiem un sadzīves atkritumiem viņš būvēja interaktīvas zīmēšanas mašīnas, dejojošas instalācijas, citus mehānismus un konstrukcijas no dažādiem materiāliem. Viņam patika spēlēties, eksperimentēt un izaicināt konservatīvo mākslas sabiedrību.
Žans Tenglī uzskatīja, ka māksla nav elitāra nodarbe un skatītājiem pašiem ir aktīvāk jāiesaistās mākslas darbu radīšanā. Žans Tenglī bija noskaņots pret muzeju un izstāžu zāļu sterilitāti, XX gadsimta vidū viņš pārvērta muzeju telpas par interaktīvu, apmeklētājiem draudzīgu teritoriju, kurā ir iespējami brīnumi un viss ir nepārtrauktā kustībā. Tādējādi viņš atklāja pavisam jaunas mākslas estētiskās un sociālās šķautnes.
Daudzpusīgais avangardists Žans Tenglī balansēja uz robežas starp intelektuāli un popzvaigzni, pierādot, ka māksla var būt gan nopietna, gan izklaidējoša. Mākslinieks bija harismātisks, pievilcīgs un enerģisks, viņa aktivitātes piesaistīja publikas, mākslas profesionāļu un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Žana Tenglī humora izjūtu apbrīnoja Marsels Dišāns.
No 1960. līdz 1970. gadam Žans Tenglī rīkoja performances un akcijas, tajās galvenā loma tika atvēlēta instalācijām, kuras mākslinieka vadībā efektīgi pašiznīcinājās Ņujorkas Modernās Mākslas muzeja MoMA pagalmā un Nevadas tuksnesī. Blakus Milānas Domam, izmantojot dinamītu un uguņošanas tehniku, viņš uzspridzināja gigantisku fallu, kas atgādināja kosmosa kuģi (darbs La Vittoria, 1970).
Izstāde Amsterdamā pierāda, ka Žana Tenglī darbi ir asprātīgi un rotaļīgi, apveltīti ar absurda šarmu, tiem piemīt ironija un agresija. Tie atgādina par laiku, kad māksla un tās radītāji bija nedaudz naivi, taču drosmīgi un neatkarīgi.
Informācija – www.stedelijk.nl