Šī ir Barbaras Krīgeres pirmā personālizstāde Londonā pēc vairāk nekā divdesmit gadu pauzes. Savā daiļradē viņa pievēršas vizuālās kultūras un tēlu radīšanas izpētei: attēli un vārdi, ar kuriem Barbara Krīgere meistarīgi rotaļājas savos darbos, nereti ir aizgūti no reklāmas, grafiskā dizaina un žurnālu valodas un veido nebeidzamu labirintu. Vārdi kļūst par tēliem, aizpildot visu izstāžu telpu un ieplūstot skatītāju prātā.
Autore pēta sarežģītus varas, dzimuma, klases un kapitāla mehānismus, spēlējoties ar masu komunikācijas metodēm. Viņas māksla vienmēr ir bijusi politiska un sociāli aktīva. "Būtu brīnišķīgi, ja mani darbi kļūtu arhaiski, ja jautājumi, kurus tie cenšas atainot, un komentāri, kurus es cenšos izteikt, vairs nebūtu aktuāli. Diemžēl šobrīd tā nav," norāda Barbara Krīgere.
Māksliniece ir dzimusi 1945. gadā Ņuarkā Ņūdžersijā. Pēc studijām Sirakjūsas Universitātē un Pārsonsa Dizaina skolā Ņujorkā viņa ir strādājusi par dizaineri un fotoredaktori izdevniecības Condé Nast žurnālos Mademoiselle un House & Garden. Barbaras Krīgeres darbi tikuši izstādīti muzejos visā pasaulē, kā arī guvuši ievērību pilsētvidē – tie ir instalēti un projicēti uz ēkām, izvietoti reklāmas stendos, izkārtnēs, uz automašīnām, autobusiem un skeitparkos, kā arī iespiesti laikrakstos. Sākotnēji viņa strādāja analogajā tehnikā, taču vēlāk veiksmīgi integrējās digitālajā vidē, saglabājot un attīstot savu rokrakstu un paliekot uzticīga pati sev.
Galerijas Serpentine mākslinieciskais vadītājs Hanss Ulrihs Obrists uzskata Barbaru Krīgeri par vienu no mūsu laika svarīgākajām autorēm. "Savā izstādē viņa ievilina skatītāju telpā, kurā ļauj reflektēt par kontekstu, vēsturi, kultūru un hierarhiju. Nesen mūsu sarunā Barbara Krīgere teica, ka viņas māksla vēsta par to, kā mēs izturamies cits pret citu. Vairāk nekā pusgadsimtu māksliniece rada mūsdienu dzīves komentāru," piebilst Hanss Ulrihs Obrists.
Ekspozīcijai Londonā māksliniece ir pielāgojusi darbus (video, audio, plakāti, milzu izdrukas, kuras pārklāj izstāžu telpas sienas un grīdu, u. c.), kas no 2021. līdz 2023. gadam bija izstādīti Čikāgas Mākslas institūtā, Losandželosas apgabala mākslas muzejā LACMA un Ņujorkas Modernās mākslas muzejā MoMA. Šajos darbos māksliniece dažādos veidos izmanto filosofa un zinātnieka Renē Dekarta, repera Kendrika Lamāra, rakstnieku Voltēra, Karla Krausa, Džordža Orvela un Virdžīnijas Vulfas tekstu fragmentus.
Skats no Barbaras Krīgeres izstādes Thinking of You. I Mean Me. I Mean You., kas Londonas galerijā Serpentine South notiek no 1. februāra līdz 17. martam. Foto – Džordžs Derels
Izstāde galerijā Serpentine būs skatāma līdz 17. martam. Savukārt no 4. marta līdz 20. maijam Barbaras Krīgeres digitālo darbu varēs redzēt uz milzīgiem ekrāniem (tie ielenc skatītāju gandrīz no visām pusēm) jaunajā mākslas telpā Outernet Arts pašā Londonas centrā. Šeit tiks demonstrēts video Klusie raksti/Silent Writings (2009/2024), kurā Barbara Krīgere analizē, kā cilvēki komunicē savā starpā un veido saikni ar globāliem notikumiem. Instalācijā autore aktualizē kontroles, varas un dominances jautājumus. Barbara Krīgere apvieno savus vārdus ar Emē Sezēra, Gētes, Tomasa Manna un Mērijas Terēzes Makārtijas citātiem, kuru tēmu loks ir vardarbība, politiskās iedarbības formas un vērotāja pozīcija. Māksliniece manipulē ar izvēlētajiem vārdiem, palielinot vai dzēšot tos, lai izceltu to nozīmi un radītu jaunu. Tādi pretēji jēdzieni kā kontakts un izolācija, kārtība un šausmas, stulbums un gudrība kļūst mainīgi un savstarpēji aizstājami.
Barbara Krīgere uzrunā skatītājus ļoti tieši, liekot mums apšaubīt savus uzskatus un pasaules uztveri un atgādinot, ka vārdos un to kombinācijās slēpjas gan patiesība, gan meli. Tāpat kā galerija Serpentine, arī Outernet Arts, kas sevi dēvē par lielāko digitālo izstāžu telpu Eiropā, apmeklētājiem ir pieejama bez maksas.
Publicēt savus portretus plašsaziņas līdzekļos māksliniece kategoriski aizliedz.
Informācija: serpentinegalleries.org