Izstādes ekspozīciju veidos mazi gaismas diožu ekrāni, kuros attēlu iedegs mazas spuldzītes. Vizuālais kļūs saskatāms, skatītājam atkāpjoties atpakaļ vai aplūkojot ekrāna spoguļattēlu, kas atstarojas uz citas, speciāli sagatavotas virsmas. Mazās spuldzītes iespējams uzlūkot kā signāldevēju, bet atstaroto attēlu - kā apstiprinājumu signāla uztveršanai.
Izstādes iecere radusies pirms vairākiem gadiem, kad Artūrs Punte radīja skaņu poēmas, ierakstot dažādas skaņas naksnīgās pilsētās. Aizrāvies ar romantisko mirguļošanu, ko pilsētvidē rada reklāmas, luksoforu, signalizācijas gaismu, ostas bākuģuņu un dzelzsceļa signālu darbošanās, viņš izveidoja video ierakstu kolekciju, fiksējot urbānās skaņas. Punte sāka meklēt veidu, kā šo vientuļo skaņu dzīvīgumu un sajūtas atjaunot, tāpēc sadarbībā ar Alekseju Griščenko tika radīta ar gaismas diožu ekrānu apvienota, paštaisīta videokamera. Autoru visvairāk interesē robeža, kad attēls vairs nav nolasāms, bet tajā pašā laikā tas vēl spēj nodot vēstījumu. "Tā drīzāk izjauc attēlu, kā rada," atzīst Artūrs Punte.
Izstāde LLMC Ofisa galerijā būs apskatāma līdz 3. augustam.