Izstādē aplūkojumi darbi, kuros mākslinieks audekla vietā izmanto finiera saplāksni, bet otu vietā – leņķa slīpmašīnu. Tēlus, simbolus un priekšmetus darbos aizstāj izslīpēti padziļinājumi apļi, ovāli vai vīrusu formas veidojumi; tajos slāni pa slānim atklājas lobītā finiera kārtas, kas rezultātā veido abstraktas kompozīcijas. Savdabīga glezniecības un zemciļņa simbioze, kur krāsa ir kā pirmelemnts, kas darbojas tieši un transformējas mehāniskas iedarbības rezultātā, atklājot sākotnēji neparedzamas finiera šķiedras struktūras.
Kaspars Zariņš (1961) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Induļa Zariņa monumentālās glezniecības darbnīcu (1986). Izstādēs piedalās kopš 1980. gada, sarīkojis 30 personālizstādes. Darbi atrodas vairāku muzeju un fondu krājumos, kā arī privātajās kolekcijās, tai skaitā The Würth Collection un Schwäbisch Hall Vācijā. Darbojies grāmatu grafikā un animācijā. Saņēmis Latvijas nacionālā kino balvu Lielais Kristaps nominācijā Labākais animācijas mākslinieks par animācijas filmu Vai tu ko teici? (studija Dauka, 2009). 2017. gadā Kaspara Zariņa un Vijas Zariņas kopīgās personālizstādes Paralēli (LNMM izstāžu zālē Arsenāls, kuratore Inga Bunkše) ieguvušas Latvijas Sabiedrisko mediju gada balvu Kilograms kultūras nominācijā Vizuālā māksla. Kaspars Zariņš ir Itālijas Republikas Prezidenta ordeņa Al Merito della Repubblica Italiana kavalieris (2004). Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors kopš 1995. gada, profesors kopš 2008. gada.
"Laiks, kurā dzīvojam, ir mainījis ierastos mākslas baudīšanas paradumus. To darīt legāli un turklāt klātienē tikpat kā nav iespējams. Virtuālā vide piedāvā ceļot globālā tīmekļa neizmērojamos plašumos, tomēr tas nespēj aizstāt mākslas baudīšanas procesu. Ierobežojumi un aizliegumi ir radījuši nebijušu precedentu jauno laiku vēsturē. Svarīgākais nav tas, ka kaut kas aizliegts. Mums ir atņemtas izvēles iespējas – apmeklēt vai neapmeklēt kārtējo pasākumu, teātra izrādi, koncertu vai jebko citu. Tādēļ Kaspara Zariņa izstāde Viss ir legāli teātra namā Jūras vārti logos ir legāla iespēja izvēlēties un ļauties procesam – mērķtiecīgi dodoties vai nedodoties to aplūkot," pārdomās dalās mākslas zinātnieks un izstāžu kurators Uldis Pētersons.