No šodienas, 2. decembra, līdz 12. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls skatāma mākslinieka un scenogrāfa Kristiana Brektes desmitā un līdz šim vērienīgākā personālizstāde Arsenāls. Tam, ka izstādei un tās norises vietai ir vienādi nosaukumi, ir nozīme. "Gribēju veidot savu izstādi lielākās telpās nekā galerija. Pirms kādiem trim gadiem uzrakstījām pieteikumu Arsenālam, to apstiprināja. Izstādes iecere bija saistīta ar to, kas tad īsti ir arsenāls, kādu funkciju tas pilda, kas tā ir par būdu un ko vispār nozīmē šis vārds. Kaut kādā ziņā šī telpa visu jau pateica priekšā – tā ir pildījusi militāro funkciju, padomju laikos tā ir bijusi noliktava pārtikai un vēl kam citam, šobrīd tā ir mākslas telpa," stāsta Kristians Brekte un piebilst, ka, radot darbus, nav domājis par vienu tādu tēmu, – tad atliktu sakrāmēt pistoles u. tml., un arsenāls gatavs. "Manuprāt, arsenāls var būt jebkas – trīs desas arī ir arsenāls. Lēnām viss tapa. Tas nenotiek kā fabrikā, kaut kas jauns arī ir radies klāt, bet – arī domājot par sākotnējo ideju. Tāpat ir daudzi darbi, kuri ir radīti un kurus biju domājis izstādīt, bet to šeit nemaz nebūs, jo man tomēr Arsenāls izrādījās par mazu," atzīst mākslinieks.
Personālizstāde sastāv no jaunradītiem darbiem – lielformāta gleznojumiem un grafikām, redīmeida objektiem un multimediālām instalācijām, kas veltīti militārajai tēmai un stāsta par cilvēka dabu īsta vai iedomāta apdraudējuma apstākļos. Atrastās fotogrāfijas, priekšmeti, sietspiedes, skulpturālie objekti, noise mūzika iemieso autora izpratni par arsenāla būtību un tā nozīmi šodien. K. Brekte atklāj, ka, gatavojoties izstādei, iemācījies jaunas prasmes: "Visādā ziņā esmu ļoti priecīgs par to, ka esmu šeit un ka atkal esmu apguvis jaunas tehnikas. Tas man liekas tas svarīgākais. Sietspiedes darbi man ir pirmo reizi, keramika – pirmo reizi, skaņa – var teikt, ka pirmo reizi pilnīgi pašradīta, bet kopā ar Ģirtu Reiniku uztaisījām mūziku arī otrai izstādes telpai. Tur skanēs cilpa no tā, ko es nospēlēju uz pašgatavotas kokles."
K. Brektem Latvijas sabiedrībā ir mākslinieka huligāna reputācija, pateicoties viņa interesei par sabiedrības tumšo pusi – nāves, ciešanu, seksualitātes, ticības un amoralitātes jēdzieniem –, tā dēļ nācies dzirdēt nosodošus komentārus par mākslas darbiem, kas aizvainojuši kādu jūtīgāku skatītāju. Mākslinieks savus darbus veido daudznozīmīgus, cilvēki tos var gan saprast vai par tiem pasmaidīt, gan nesaprast, bet pamatu apvainoties K. Brekte īsti nesaskata. Lai daudzpusīgāk izprastu viņa darbus un to nozīmi, izstādes Arsenāls apmeklētājiem 4. decembrī plkst. 15 būs iespēja piedalīties sarunā ar pašu mākslinieku un izstādes kuratori Elīnu Sproģi, sarunu vadīs mākslas zinātniece Arta Vārpa.