Rīgas Porcelāna muzejs no 16. februāra dāvā iespēju piedzīvot Aināra Rimicāna daiļradi izstādē Kad man vairs nebūs… Mākslinieks pārfrāzē populārās dziesmu vārdus un papildina: “Kad man vairs nebūs…” spēka, gribēšanas, naudas, iedvesmas…, bet, kamēr ir, – ir arī izstāde!”
Aināra Rimicāna darbu ekspozīciju būs iespējams aplūkot gan muzeja izstāžu zālē, gan arī pirmā stāva skatlogos. Skatlogos izvietoti jaunākie darbi, kas tapuši pēdējo gadu laikā, savukārt izstāžu zālē – par autora zelta fondu uzskatāmie porcelāna autordarbi. Apmeklētājiem būs iespēja mielot acis ar dažādiem gardumiem, kā piemēram, saldējumu kraukšķīgā porcelāna vafelē – tas autoram atgādinot par prieku bērnībā, kad esot bijis grūti – saldējums vienmēr spējis novirzīt domas un iepriecināt. Daži šīs sērijas darbi ir jau bijuši eksponēti muzejā kā daļa no 16. starptautiskās mazo formu porcelāna izstādes Mierinājums (2022). Savukārt gardo smalkmaizīšu sērijas darbi ir pabijuši Ženēvā, Šveicē, 18. starptautiskajā keramikas konkursa laureātu izstādē Bling bling (2022) Keramikas biennāles ietvaros. Skatlogos būs aplūkojami ne tikai gastronomiski pārsteigumi, bet arī aisbergi un laivas, kas būs pieejami ikvienam interesentam, kas pastaigājoties dosies cauri Vecrīgai-Konventa sētai, neatkarīgi no muzeja darba laika un diennakts stundas.
Muzeja izstāžu telpā savukārt būs apskatāmi plaši un starptautiski atpazīstami darbi, kā, piemēram, porcelāna “gumijas” zābaki, dekorēti ar Rīgas Porcelāna rūpnīcas dekoliem – sietspiedes tehnikā ar keramiskajām krāsām uz papīra tiražētu zīmējumu. Šie zābaki autoram vēl joprojām ir sirdij tuvi darbi. Izsmalcinātie porcelāna duncīši, daļa no tiem jau viesojušies Rīgas Porcelāna muzejā Aināra Rimicāna jubilejas personālizstādē Uzmanību, ass! precīzi pirms desmit gadiem. Smalko zobenu ietvaru nianses autors panācis, izmantojot zeltu, platīnu, porcelāna virsglazūras krāsas un dekolus. Šie un daudzi citi intriģējoši mākslinieka darbi būs aplūkojami tuvumā muzeja izstāžu telpā.
Keramiķa Aināra Rimicāna mākslas gaitas aizsākušās agri – vienā no bērnu zīmējumu konkursiem viņu novērtējis Harijs Blunavs (1924-2006), kurš tolaik bija pasniedzējs Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. H. Blunava mudināts iestājies prestižajā, tautā dēvētā par Rozīšu skolu, kas tolaik atradās mājā tieši blakus Latvijas Mākslas akadēmijai. Pēc Rozīšu pabeigšanas (1982), tālākās mācību gaitas turpinājis Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļā (1989) pie pasniedzējiem Sarmītes Ozoliņas un Pētera Martinsona. Mākslinieks smejas, ka piektajā klasē ieejot tajā mājā, tā arī no turienes vēl neesot iznācis; šobrīd Ainārs Rimicāns ir docents Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozarē un nu jau pats gatavo nākamos Latvijas keramikas mākslas spīdekļus.
Mākslinieks primāri studiju laikā strādājis ar mālu, bet ar porcelānu, akmensmasām, augsto grādu apdedzinājumiem un to delikātajām niansēm ir iepazinies tikai pēc akadēmijas ceturtā kursa, kad devies praksē uz Rīgas Porcelāna rūpnīcas 1. iecirkni Maskavas ielā jeb tautā dēvētu pēc tā vēsturiskā nosaukuma – Kuzņecova fabriku.
No tā laika Aināra Rimicāna radošajos darbos primāri dominē tieši porcelāns. Strādājot pie pasūtījumiem pēc vajadzības izmantojis arī citus materiālus, kā, piemēram, mālu, šamotu un akmensmasu. Pēc klientu vēlmēm ir izgatavoti gan māla kamīni, krāsns podiņi restaurācijas vajadzībām un pat ķieģeļi.
Izstādē Kad man vairs nebūs… būs aplūkojami ikdienā nereti sastopami priekšmeti, kas pārtapuši un atdzimuši smalkos un filigrānos mākslas darbos. Ekstravagantie darbi tapuši daudzu gadu gaitā, katrs ar savu konceptu kādai noteiktai izstādei vai mākslas biennālei, tie satikušies vienkopus vienā izstādē parādot mākslinieka daudzpusīgumu, humora izjūtu un rotaļīgumu.