Žilvins Landzbergs (1979) savulaik ir studējis tēlniecību Viļņas Mākslas akadēmijā, dažus gadus uzturējies prestižajā pēcdiploma studiju mākslinieku rezidencē De Ateliers Amsterdamā un apmeklējis Iļjas Kabakova studiju kursu Zalcburgas Mākslas vasaras skolā. Žilvins Landzbergs ir ticis manīts arī Rīgas izstāžu dzīvē, sarīkojis personālizstādi Laikmetīgās mākslas centrā kim? un piedalījies Rīgas tēlniecības kvadriennālē.
Pagājušajā gadā viņš veidoja Lietuvas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē, kurai radīja vietas nosacītu instalāciju ar lakonisku nosaukumu R. Mākslinieks šajā burtā saskatījis gan arhitektonisko formu sarežģītību, gan savdabīgu iztēles un racionālisma apvienojumu, kas netieši iemieso svarīgākās Rietumu kultūras idejas, un centies šīs atsauces pārveidot sapņošanai līdzīgā telpiskā struktūrā. Žilvins Landzbergs ir viens no redzamākajiem Lietuvas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem starptautiskā mērogā, piemēram, viņa darbi bijuši aplūkojami vienā grupas izstādē līdzās tādām mākslas superzvaigznēm kā Luīze Buržuā, Anzelms Kīfers, Viljams Kentridžs u. c. Tas apliecina, ka arī Baltijas reģiona mākslinieki var izveidot veiksmīgu karjeru un klasiķiem līdzvērtīgu mākslu.
Žilvina Landzberga mākslas darbu pasaule tiek konstruēta līdzīgi pasakām – pagāniski tēli veido tādu kā bezapziņas telpu, tie attēlo mākslinieka domu gaitu jeb to, kā viņa prātā risinās mākslas darba radīšana. Varētu teikt, ka savos darbos Žilvins Landzbergs ar mākslinieciskā laika un telpas manipulācijām cenšas radīt kaut ko līdzīgu mitoloģiskai telpai, kuras maģija vērsta uz dažādu vēsturisko un sociālo faktoru apspēlēšanu. Dabas, vēstures un iztēles krustpunktos viņš meklē alternatīvas modernajam dzīvesveidam, priekšstatiem un stereotipiem, kas piepilda cilvēku ikdienu.
Žilvina Landzberga mākslinieciskā stratēģija konfrontē mūsdienu racionālismu, kas nereti robežojas ar birokrātiski formālu lietu izpratni. Apdeguši koku zari, dzīvnieku ragi vai primitīvi burtu griezumi, ko mākslinieks izmanto savās instalācijās, aicina skatītāju aktivizēt intuitīvo informācijas uztveri un neignorēt arhetipiskās mākslas valodas uzburtās asociācijas. Taču viņa darbi nav tikai iztēlē radītu senlaicīgu tēlu vīzijas. Tos virza vēlme pārskatīt visdažādākos vēsturiskos un sociālos faktorus, nesniedzot konkrētas atbildes un bieži vien neuzdodot arī konkrētus jautājumus. Žilvina Landzberga instalācijas drīzāk līdzinās mītiskai telpai, kurā skatītājam dota iespēja pašam tikt galā ar visu šo aptuveno jautājumu loku, gremdējoties blīvā senatnīgu veidolu plūsmā.
Arhaiskais Žilvina Landzberga darbos neapzīmē kādu ideālo pasauli, bieži vien to pavada nekonkrētā virzienā vērsta ironija. Piemēram, pirmatnējības noskaņas viņš nereti pārtrauc ar kičīgi sintētiskiem vizuālajiem elementiem, kas ir raksturīgi viņa daiļrades sākumposmam. Tajā mākslinieks diezgan burtiski nodarbojās ar patērētājsabiedrības kritiku, radot popārtiski krāsainus masu kultūras tēlus. Žilvina Landzberga tēlu loģika tiek veidota ap priekšmetisko pasauli, lietu nozīmēm, kas ar laiku izzūd tikai tāpēc, ka netiek ikdienā aktīvi "izmantotas". Interesanti, ka Žilvina Landzberga darbos tas neskar tikai kādu idealizētu senatni pirms vairākiem gadsimtiem, – mākslinieks strādā arī ar nesenākas pagātnes artefaktiem, piemēram, padomju perioda kultūras mantojumu, kas joprojām eksistē kā mums paralēla realitātes daļa.
Seko līdzi aktuālajam arī notikumam veltītajā Diena.lv sadaļā!