Ar smieklu dzirksti acīs, ironisko humoru, strikto viedokli un dziļo skatījumu. Tas viss ir arī viņa fotogrāfijās. Izstādē līdz 30. jūnijam skatāmie latviešu kultūras personību portreti tapuši kā sava laika zīmju, notikumu un gara fotopieraksti. Tiem ir dokumentāls un vienlaikus pārlaicīgs raksturs. Imanta Ziedoņa, Raimonda Paula, Mirdzas Martinsones, Katrīnas Pasternakas, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ērika Hānberga, Egona Līva, Haralda Sīmaņa u. c. portreti nav speciāli pozēti, salona vidē tapuši. Tas ir Ulda Brieža fotoreportiera skatījums. Un viņa fotogrāfijā galvenā ir patiesība. Doma, kas atklājas caur žestu, acu skatienu, matu šķipsnu, gaismēnu, smaidu, asaru.
Viņš pats par laika nogriezni, kurā dzīvo viņa varoņi – laikabiedri un draugi –, saka: "Tas bija kā starta šāviens cilvēku brīvībai." Izstādei atlasīti 60 melnbalti darbi, kas tapuši no 1966. līdz 2010. gadam. Uldim Briedim fotografējot vienmēr svarīgi notvert savu portretējamo objektu tādu, kāds viņš ir – konkrētajā mirklī un laiktelpā. Un viņš tam reizēm ir veltījis neskaitāmas stundas laika, vienkārši esot klāt, sarunājoties, vērojot, netraucējot. Kā saka pats: "Lai tu pietuvinātos cilvēka esībai, tev ir jāvēro. Izskats, rakurss, žesti, kā mainās gaisma, poza, grimases. Tas viss plūst cauri galvai kā straume. Kad es fotografēju, man nav brīva mirkļa. Kaut reizēm ārēji šķiet, ka esmu kameru pacēlis tikai dažreiz."
Izstādes iniciators, Ulda dēls Harijs, reiz apmeklējot koncertu kultūrtelpā Ola Foundation, vizuāli iedomājies, ka tā būtu īstā vieta izstādei. Uzņēmēja Ilze Pīlēna idejai atsaucās, jo, izšķirstot 2010. gadā apgādā Neputns izdoto Ulda Brieža fotogrāmatu Laika mednieks, uzrunājošas bija visas fotogrāfijas – gan jūra un zvejnieki, gan ik portrets, bet jo īpaši Katrīnas Pasternakas portrets ar klusi slīdošu asaru pār vaigu. "Sapratām, ka fotogrāfs ir rakstījis vēsturi, fotografējot kultūras cilvēkus, parādot emocijas. Šim laikam, kad brūk vērtības, šie patiesie portreti likās tik spēcīgi un uzrunājoši. Ja viņi varēja saglabāt savu kodolu un celt Latvijas pašlepnumu un pašcieņu, tad mums arī tas jāvar," teic Ilze Pīlēna.
"Esmu izgājis cauri simttūkštoš negatīviem. Tētim vedu atrādīt izdruku paraugus," stāsta Harijs Briedis. Viņam pašam arī ir fotogrāfa gēns, Ola Foundation citā telpā izliktas viņa fotogrāfijas. "Reportiera stils gan nav mans. Man patīk estētiskas lietas, formas. Bet droši var teikt, ka tēta piemērs man vienmēr bija."
Sīkāk – www.olafoundation.lv.