Jānis Šneiders Purvīša balvai nominēts par personālizstādi Dzinējs galerijā LOOK! (16.09.–09.12.2023.).
Nominācijas pamatojums: "Šneidera personālizstādē Dzinējs viņa mākslai līdz šim raksturīgo ģeometriskumu nomainījusi šķietami pilnīgi cita izteiksme, bet – saglabājot sev piemītošo mazrunīgo, bet daudznozīmīgo atmosfēriskumu un spēju ietilpināt un atainot pretmetus. Divas nelielās gleznas ir figurālas, savukārt uzmanību vispiesaistošākā ir kinētiskā instalācija – kustību rada sveču liesmiņas, kuru siltums iegriež papīra dzirnaviņas, uz kurām rotē rūpīgi izvēlēti un kontrastējoši objekti. Atsperīgā stiepļu konstrukcija ir trausla (un nestabila, gluži kā svētku svecītes, ko mājās sastiprina eglītes ļodzīgajos zaros). Un, lai arī vieglā rotaļība sākotnēji maldina, ka šī pieredze varētu ierakstīties gada nogales svētku noskaņā, darbu un to radīto ēnu spēļu efekts ir pavisam pretējs. Te ir nedrošība par pasaules trauslumu, visa nenoteiktību, jo "dzinēji" – trīcošās un no skatītāja kustībām atkarīgās sveču liesmiņas – darbina visa šī pašreizējā laika traģismu. Skatiens iestrēgst pie neizbēgamas cīņas elementa – savstarpējā divkaujā rotējošā figūru pāra ar zobeniem," stāsta LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.
"Izstāde rada telpu, no kuras autors raugās uz saviem darbiem vai pats uz sevi, nojaušot, ka viens no glezniecības darbiem ir pašportrets. Pieredzes un skatīšanās telpa tiek atvērta katram ienācējam, sasniedzot reti pietuvinātu intimitātes sajušanu, kas tik ļoti trūkst šodienas pasaules iznīcības priekšā. Tiek veidota vide, no kuras notiek raudzīšanās, – pilna ar dažādām cīņām, ticību mūžīgai ziedēšanai, bērnības sajūsma par klusināto sveces liesmas spēku, kas var kustināt pasauli. Galu galā – spēks ir dzīvībā,” piebilst mākslas zinātniece Antra Priede.
Mareunrol's Purvīša balvai nominēti par izstādi Fieldwork: Invisible exercises Rīgas mākslas telpā (03.11.–29.12.2023.).
Nominācijas pamatojums: "Izstāde nojauc mītu par tūlītēju gandarījumu mākslā; tā drīzāk izceļ mākslinieku nemitīgo atdevi un negulētas naktis, strādājot pie izstādes centrālajiem eksponātiem. Tomēr radošā procesa atklāšana gan ir ļoti nostrādāta, teju līdz scenogrāfiskai perfekcijai. Šajā izstādē lieliski atklājas mākslinieku plašā un telpiskā domāšana, kur ikkatra detaļa būs nostrādāta un novietota kā uz skatuves.
Izstāde ir kā ceļojums cauri dažādiem posmiem un idejām, un tā simbolizē Mareunrol's pašreizējo vizuālo praksi. Tiek pētīta dinamiskā mijiedarbība starp dabu un pilsētvidi, attēlojot cilvēkus kā skulpturālus mākslas darbus kustīgu attēlu ainavā, veidojot izcilu un nepārsātinātu horeogrāfiju izstādē redzamajos video darbos. Mākslinieki aizved skatītājus vientulīgā, bet ne baisā pastaigā, ļaujot individuāli pētīt mākslas radīšanas, patiesības meklējumu, skaistuma un neizbēgamo izaicinājumu tēmas, kas atklājas radošajā procesā. Izstāde liek uzdot jautājumu: kā noturēt trauslo līdzsvaru starp radošo izdegšanu un dzīšanos pēc nezināmā, bet oriģinālā? Tas ir apliecinājums kāpumiem un kritumiem, pacilātībai un nogurumam, ko mākslinieki pārvar savā mākslinieciskajā odisejā,” uzskata fonda Mākslai vajag telpu vadītāja Katrīna Jaunupe.
"Mareunrol's fotogrāfijās, video un objektos viegli atpazīt šūšanas piegriežņu tēlus un audumu, pirms tas kļūst par apģērbu. Talantīgais duo – Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops – ir modes dizaineri, kas jau kādu laiku darbojas starpdisciplināri un kuru mērķis ir modes dizaina robežu pārkāpšana. Par to arī ir šī izstāde – par mēģinājumiem nokļūt kaut kur aiz apģērba, par mēģinājumiem, kas aizgājuši par tālu, vai arī nekur nav aizveduši. Par vēlmi aizbēgt no ķermeņa, kas diktē modes funkcijas. Vai arī modes, kas diktē ķermeņu formas. Šie jautājumi izstādē nav atbildēti, bet virmo gaisā starp mūzikas partitūrām, zīda lakatiem un to trenci, ko no sabrukšanas aiztur divi mazi putniņi," papildina Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.
Savukārt Iveta Laure Purvīša balvai nominēta par personālizstādi Viena vasaras diena jeb Laižu vaļā sprandu! Žaņa Lipkes memoriālā (24.11.2023.–31.03.2024.).
Nominācijas pamatojums: "Izstāde ar kritiskas pašrefleksijas kvalitāti – bez pašheroizācijas un bez ievākšanās varas koridoros. Smalkjūtīgs attieksmes maiņas ierosinājums un meistarīga intertekstualitāte. Kas tie par cilvēkiem mūsu pasaulē – gan dzīvie, gan mirušie, kuru kauli, dzīvības kustināti vai nāves irdināti, atrodas mums blakus? Ko mēs par viņiem zinām? Riskanti bija ņemt formā un saturā tik labu un plašu atrasto materiālu – cita autora fotogrāfijas – un iekļaut darbā. Bet Ivetas Laures izstādes formu tas nesaplosa. Autore-es burtiski ieskatās acīs es-bērnam no sešdesmito beigām, saglabājot uztveres tiešumu. Fotoperformance un tās interpretētā dokumentācija notur stāstu 2023. gadā ar precīzu autores jautājumu: ko nosaukt vārdā, kādus tēlus vēstīt, kad ieraugi klusumu un neredzamo, kas atrodas tepat blakus, ar ko esi ilgi dzīvojis vienā telpā. Nāvīgās Dāvida zvaigžņu segas nepanesamais vieglums. Labākais darbs par genocīdu mūsu laikmetīgajā mākslā,"izvēli pamato mākslas kuratore Inga Šteimane.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:
Zanes Tučas izstāde Viss būs labi. Drīz izaugs puķes un zāle, un tu būsi tajā visā… un tas ir skaisti… galerijā Alma (17.11.2023.–19.01.2024.);
Ingrīdas Pičukānes darbi LLMC izstādē Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm Valmierā (07.10.–10.11.2023.);
Vikas Ekstas izstāde Satikšanās galerijā Alma (28.09.–03.11.2023.);
Jetes Lonas Hermanis (Jette Loona Hermanis) performance Endling Mākslas centrā Zuzeum (02.12.2023.);
Ginta Gabrāna Sēņu projekts. Transfungus Elizabetes ielā 2, Rīgā (09.–12.11.2023.).
Laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Purvīša balvas 2025 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda Mākslai vajag telpu vadītāja Katrīna Jaunupe. No 2023. gada 1. jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas Dubulti vadītāja, kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības Latvijas kultūras projekti direktoru Māri Vītolu.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi Netaisnība. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi Dziesma. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi Dzīvo atmiņu jūra. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi Kvantu matu implanti. Astoto Purvīša balvu 2023 pasniedza māksliniecei Ancei Eikenai par personālizstādi Dievs Tēvs Debesīs.