Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs autorus:
- Indriķi Ģelzi par personālizstādi Ūdeņaina dienas actiņa Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (25.08.–08.10.2023.) / Kuratore Zane Onckule.
Nominācijas pamatojums: “Izstādes kopējā dramaturģija – objekti, skaņa un teksts, kustība, apgaismojums – ievelk skatītāju un iedarbojas kā kopums, kaut sastāv no suverēniem, pašvērtīgiem objektiem. Šī ir trauksmaina izstāde. (..) Ģelzim raksturīgie, medija ziņā grūti kategorizējamie skulpturālie objekti, līdzīgi kā citkārt, atgādina telpiskus zīmējumus, tomēr sagādā arī formālus pārsteigumus. Ūdeņaina dienas actiņa ir izstāde, kas atrodas ciešā saiknē ar šodienas informācijas piesātinājumā ik uz soļa signalizējošajām trauksmainajām aktualitātēm un briesmām. Skumji poētiskie objekti vēsta par un arī izraisa apjukuma stāvokli. Ir skaidrs, ka actiņu aizmiglojušas asaras," stāsta LNMM Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa.
"Šī Indriķa Ģelža personālizstāde apliecina viņa mākslinieciskās ambīcijas – izstāde sniedz estētisku un konceptuālu baudījumu pasaules mākslas galeriju līmenī. Projekta centrā ir dziļa tēma par indivīdu, kas cīnās ar vētrainām pārmaiņu straumēm strauji mainīgajā pasaulē, veidojot netiešas atsauces uz “slīkšanu”. Personiskā un publiskā, fiziskā un digitālā pretstatīšana kalpo kā spēcīga metafora mūsdienu dzīves raksturošanai. Ekspozīcijā aplūkojami izcili nostrādāti mākslas darbi līdz perfekcijai pielāgotā scenogrāfijā, liekot skatītājiem ne tikai domāt par mūsdienu eksistences sarežģīto dinamiku, bet fiziski to piedzīvot. Ar multisensoras pieredzes palīdzību izstāde neizbēgami piespiež domāt par to, kā vairākas dzīves – personiskā, digitālā un kolektīvā – nemitīgi saplūst un rada mūsos dažādas reakcijas. Mūžīgi mainīgās dabas saplūšana raisa kā komfortu, tā diskomfortu, un šai Ģelža izstādei ir izdevies to uzskatāmi mums atgādināt,” papildina fonda Mākslai vajag telpu vadītāja Katrīna Jaunupe.
- Sabīni Verneri par izstādi Aklā zona Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (10.08.–10.09.2023.) / Radošā komanda: Megija Mīlberga, Henriks Eliass Zēgners, Aleksejs Beļeckis, Romāns Medvedevs, Oto Holgers Ozoliņš.
Nominācijas pamatojums: "Sabīnes Verneres izstāde, kas parāda mākslinieces darbus dialogā ar darbiem no LMS kolekcijas, pievērš uzmanību Latvijas Mākslinieku savienībai – institūcijai, kas jau gadiem darbojas pašu izvēlētā marginalizētā pozīcijā, un tās krājumam, kas ir līdz galam nenovērtēta Latvijas mākslas vēstures daļa. Tās šābrīža eksistence un nākotnes perspektīvas diezgan pamatoti satrauc mākslas zinātniekus un māksliniekus, bet piņķerīgais juridiskais stāvoklis, personālijas un citi apstākļi šķiet vienmēr nostājas ceļā, lai kolekciju pienācīgi aktualizētu. Sabīnes Verneres tiešums un vēlme šo krājumu iepazīt un būt ar to dialogā gan izstādē, gan pavadošajos pasākumos ir brīnišķīgs piemērs ieinteresētai, dzīvai starppaaudžu sarunai. Sabīnes darbos reflektēts viņas kolekcijas iepazīšanas process un attieksme pret to, kur parādās gan sapīšanās, kas raksturīga šai institūcijai, gan arī, cerams, iespējama izpiņķerēšanās ārā nākotnē," uzskata Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce.
"Vēlos izcelt Verneres radītos jaundarbus kā spēcīgu un pārliecinošu sniegumu. Tušas zīmējumu dinamisms, vieglums un filigrānā nostrādātība izvērsta telpiski, gluži vai ar monumentālu vērienu. Horizontālie papīra tīstokļu formāti veido telpisku instalāciju, radot savas “aklās zonas” jeb strupceļus, kuros nonākt. Rotaļīgais veids, kādā vijas Verneres līnijas, sarunājas ar klasiķu darbiem, nav literārs vai motīvus atkārtojošs – tas ir patiesi radoši brīvs un autentisks," piebilst mākslas zinātniece Arta Vārpa.
- Lieni Rumpi par izstādi Akupunktūra kaktusam DOM galerijā (08.–30.09.2023.).
Nominācijas pamatojums: “Akupunktūra kaktusam ir izstāde par formas iedomātajām robežām, tostarp par ķermeni kā formu, kas transformējas. Māksliniece veido glezniecisku un tēlniecisku formu, apzināti pārkāpjot tā dēvēto veselo saprātu, viņa iebīda formu neformas rūgtumā vai kičīguma šķebinošajā saldumā. "Adatu ieduršana ādā izveido intīmu saikni starp miesu un pasauli," raksta māksliniece. Kaut kas smīnoši pozēts un pasaulīgi sāpīgs reizē. Ar atsauci uz septiņdesmito – astoņdesmito gadu mijas transavangardu, kas noliedz konceptuālismu un akcentē emocionālu spēli," izvēli pamato mākslas kuratore Inga Šteimane.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja astoņus vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:
Kristapa Ancāna instalācija izstādē Tagadnes artefakti Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā Mākslas festivāla Cēsis 2023 ietvaros (15.07.–20.08.2023.);
Martina Vizbuļa personālizstāde Divu toņu daudzfrekvenču komunikācija koncertzāles Cēsis mākslas galerijā Mākslas festivāla Cēsis 2023 ietvaros (15.07.–20.08.2023.);
Edgara Vērpes izstāde Tumsas zīmogs Jūrmalas muzejā (06.09.–08.10.2023.);
Lienes Pavlovskas darbs Izgriezumi Vidzemes tirgū festivāla Survival Kit 14 ietvaros (07.09.–08.10.2023.);
Arņa Balčus izstāde Scēna ISSP galerijā (15.09.–16.11.2023.).
Laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Purvīša balvas 2025 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda Mākslai vajag telpu vadītāja Katrīna Jaunupe. No 2023. gada 1. jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas Dubulti vadītāja, kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības Latvijas kultūras projekti direktoru Māri Vītolu.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.