Ekspozīcijā Vorhols 1968 ir iekļautas liecības par Vorhola izstādi – tapetes ar govs attēlu, kas 1968. gadā rotāja muzeja fasādi, izstādes fotogrāfijas, mākslinieka citāti, Zviedrijas plašsaziņas līdzekļos publicēto recenziju fragmenti, kā arī Vorhola 60.–80. gadu darbi no Stokholmas Modernās mākslas muzeja kolekcijas.
1968. gads bija pārmaiņu un satricinājumu gads gan Zviedrijā, gan pasaulē (protesti pret Vjetnamas karu, Mārtina Lutera Kinga slepkavība, padomju tanku ienākšana Čehoslovākijā, studentu demonstrācijas Eiropā, masu nekārtības Zviedrijas pilsētā Bostadē Deivisa kausa izcīņas turnīra laikā, sieviešu tiesību aizstāvju organizācijas Grupp 8 aktivitātes) – tas viss veido sociālpolitisko kontekstu, kurā tagad tiek aplūkota 1968. gada 10. februārī–17. martā Stokholmā notikusī Vorhola izstāde. Šis bija liktenīgs gads arī paša Vorhola dzīvē – 3. jūnijā Ņujorkā viņu mēģināja nogalināt radikālā feministe Valērija Solanasa. Jaunā izstāde analizē, kādu iespaidu šis notikums atstājis uz Vorhola turpmāko daiļradi: viņa māksla kļuvusi komerciālāka, viņš pārvērtis savu autorstilu par "firmas zīmi", kuru sāka ekspluatēt un tiražēt visdažādākajos veidos.
Vorhola attieksme pret mākslas pasauli balansēja starp cinismu un melanholiju. Viņš pētīja attiecības starp oriģinālu un kopiju. Uzdeva jautājumu, ar ko prece atšķiras no mākslas darba. Vorholam bija pieredze reklāmas biznesā, un viņš apzinājās, ka šī industrija un visa masu kultūra XX gadsimtā ir aizstājusi reliģiju (nedrīkst aizmirst, ka Vorhols bija katolis). Viņš gan kritizēja kapitālismu, gan baudīja tā augļus. "Naudas pelnīšana ir māksla, darbs ir māksla, labs bizness ir visaugstākā māksla," rakstīja Vorhols. Savā daiļradē viņš portretēja sabiedrību, kurā viss ir konvērtējams, apmaināms un pārdodams.
Vorhols ir viens no būtiskākajiem laikmetīgās radošās revolūcijas priekšgājējiem. Mūsdienu digitālajā kultūrā ir iesaistīts ikviens sociālo tīklu lietotājs, ikviens ir sava Instagram un Facebook konta zvaigzne. Ikviens piedāvā virtuālajam masu tirgum nepārtrauktu attēlu plūsmu, ikviens ar apsēsts ar sava tēla tiražēšanu – narcisms sit augstu vilni, neviens vairs neslēpj tukšumu un paviršību. To var uzskatīt par vienu no Endija Vorhola "faktoriem". Viņam patika visu dokumentēt un saglabāt laika kapsulās (fotogrāfijās, ierakstos).
"Ja gribat zināt visu par Endiju Vorholu, paskatieties uz manu gleznu virsmu, paskatieties uz mani, noskatieties manas filmas – tāds es esmu. Aiz virsslāņa nekā nav," sacījis Endijs Vorhols. Viņš ticēja, ka pat visbanālākajās un vispaviršākajās lietās var slēpties neizdibināms dievišķīgs universs.
No 2019. gada 23. marta līdz 8. septembrim izstāde Vorhols 1968 būs skatāma Malmes Modernās mākslas muzejā.
Informācija: www.modernamuseet.se