Izrādi Marijas Kallasas septiņas nāves varēs redzēt 9., 10. un 11. martā. Šī projekta ideja māksliniecei radās jau pirms vairākām desmitgadēm, gadu gaitā koncepcija ir piedzīvojusi dažādas modifikācijas. Fināla versija tika mēģināta pandēmijas apstākļos Bavārijas Valsts operā Minhenē, kur 2020. gada 1. septembrī notika iestudējuma Marijas Kallasas septiņas nāves pasaules pirmizrāde. Tas veidots kopražojumā ar citiem lieliem teātriem: Parīzes Nacionālo operu, Berlīnes Vācu operu, Grieķijas Nacionālo operu Atēnās, Sankarlo teātrī Neapolē un Barselonas Gran Teatre del Liceu.
Šogad tiks svinēta Marijas Kallasas simtgade: viņa ir dzimusi 1923. gada 2. decembrī Ņujorkā un mirusi 1977. gada 16. septembrī Parīzē.
Marina Abramoviča ir iecerējusi šo projektu kā cieņas apliecinājumu Marijai Kallasai, viņas mītam un dzīves traģēdijai, taču tikpat lielā mērā tas ir stāsts par pašu Marinu Abramoviču un viņas dīvas statusu gan laikmetīgajā mākslā, gan populārajā kultūrā. Izrādē savienojas opera, performance, videomāksla un mode. Muzikālo dramaturģiju veido fragmenti no septiņām operām – Verdi Traviatas un Otello, Pučīni Toskas un Madama Butterfly, Bizē Karmenas, Doniceti Lučijas di Lammermūras un Bellīni Normas. Katru āriju, ko uz skatuves cita pēc citas dzied septiņas opermākslinieces, pavada videofilma, kurā Marina Abramoviča izspēlē dažādas dramatiskas, nāvējošas ainas kopā ar aktieri Vilemu Defo. Minēto operu galvenās varones mirst, un Marija Kallasa bija izcila šo lomu interprete.
Marina Abramoviča visu izrādes laiku ir uz skatuves – viņa ir gultā un ar aizvērtām acīm klausās ārijas. Izrādes noslēgumā Marina Abramoviča nospēlē pašas Marijas Kallasas nāvi viņas greznajos Parīzes apartamentos. "Šis projekts ir ļoti tuvs manai sirdij. Tas ir stāsts par brūcēm dvēselē, stāsts par sievieti, kura mirst, jo viņas sirds ir salauzta. Viņa mirst mīlestības vārdā," uzsver Marina Abramoviča.
Iestudējumā skan ne tikai operas klasiķu, bet arī mūsdienu serbu komponista Marko Nikodijeviča mūzika, kas tapusi speciāli šim projektam. Tērpus izrādei ir radījis modes mākslinieks Rikardo Tiši. Marina Abramoviča ir iestudējuma režisore un scenogrāfijas autore, kā arī libreta līdzautore (kopā ar Pēteru Skavlanu). Barselonā pie diriģenta pults stāsies Antonio Mendess. Starp citu, teātris Gran Teatre del Liceu nesen ir īstenojis vēl vienu projektu ar mākslas zvaigznes piedalīšanos – prominentais katalāņu tēlnieks Žaume Plensa uz šīs skatuves ir veidojis Verdi Makbeta režiju un scenogrāfiju.
Lielākais notikums Marinas Abramovičas profesionālajā dzīvē šogad būs viņas vērienīgā retrospekcija Londonas Karaliskajā mākslas akadēmijā no 23. septembra līdz 10. decembrim.
Informācija: liceubarcelona.cat