Aleksejs Naumovs daudz strādā dabā, jo dažas krāsas un gaismas nevar sacerēt darbnīcā - tās var ieraudzīt, novērot un uzgleznot tikai dabā. Izstādē Jūrmalā būs eksponētas gleznas, arī lielformāta darbi, kas gleznoti uz vietas Budapeštā, Vīnē un Parīzē. Izstādes laikā tiks demonstrēta ar Eiropas Komisijas atbalstu tapusi dokumentālā filma, kas seko līdzi Alekseja Naumova, kā arī gleznotāja un Mākslas akadēmijas prorektora prof. Kristapa Zariņa gaitām Vīnē, Budapeštā, Venēcijā un Burano.
Alekseja Naumova glezniecību var raksturot kā spontānu, emocionālu, noskaņām bagātu, bet to nenosaka gleznas motīvs, konkrētā vieta, kurai pievērsies mākslinieks, bet gleznā tvertā mirkļa gaisma, tās iedarbība uz krāsu un formu. Zilā, zaļā, rozā, sarkanā krāsa, kas it kā spontāni likta uz audekla, būtībā strukturē telpu, nejaušību tur ir pavisam maz. Ainava aizvien ir bijusi raksturīga un būtiska mūsu glezniecībai - tas ir Vilhelma Purvīša un viņa skolas nopelns. Ir bijuši periodi, bet tomēr īslaicīgi, kad par ainavu interese pieklust, bet, kā redzams Alekseja Naumova glezniecībā, – daba ir mākslinieka ierosmju avots arī 21. gadsimtā.