Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Mākslinieku kolonija Nidā - SPA iedvesmai

Mākslas centrs, kas pastāv samērā neilgu laika posmu, pateicoties izglītības programmām, jau ieguvis starptautisku atpazīstamību.

Lieli mākslas festivāli, nemaz nerunājot par kultūras infrastruktūras objektiem, piesaista plašu uzmanību: tiem velta publikācijas presē, seko sabiedriskā doma. Gluži citādi ir ar mākslinieku radošo darbu, kas lielākoties notiek klusumā, svešām acīm nepieejamās mākslinieku darbnīcās, līdz gatavais rezultāts ir nododams publikas vērtēšanai. Attiecīgi materiālo atbalstu vieglāk ir piesaistīt plašu publicitāti raisošu pasākumu organizēšanai, nevis konkrētas individuālās vīzijas īstenošanai. Tomēr arī stereotips par mākslinieku kā vientuļo vilku ne vienmēr atbilst īstenībai: mūsdienās mākslinieki ir mobili, labprāt komunicē cits ar citu un bieži uzturas nevis pastāvīgā darbavietā, bet ceļo no vienas uz otru. Tam iemesli daļēji ir triviāli – radošajām personām nav viegli papildus dzīvesvietai uzturēt arī darbnīcu – studiju, ateljē –, kur romantiskā vientulībā nodoties jaunradei, sevišķi tādās jaunkapitālistiskās valstu galvaspilsētās kā Rīga, kur "mākslinieku darbnīca" kā noteikta telpu tipa apzīmējums oficiāli pēdējo reizi figurējis privatizācijas laikā attiecībā uz veiklu darboņu puslegāli sagrābtajām bēniņu telpām centra namos, kas nu jau sen pārdotas tālāk kā "penthausi". Otrs un pozitīvi vērtējams iemesls pieaugošai mākslinieku mobilitātei ir jaunākās paaudzes atvērtība sadarbībai, jauniem impulsiem un zināšanām, kas rodas diskusijās un pieredzes apmaiņā ar sev līdzīgajiem. Domājot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, reizē ar plāniem uzbūvēt piemērotu ēku un radīt menedžmenta struktūru vienlīdz liela vērība pievēršama arī radoša darba stimulēšanai un tam piemērotu apstākļu radīšanai, lai pašlaik vērojamā mākslinieku aizplūšana tradīcijām bagāto Rietumeiropas lielpilsētu virzienā vismaz līdzsvarotos ar pretējo kustību. Iespēja ģeogrāfiski perifērai vietai kļūt par radošā ziņā centrālu vismaz teorētiski nav izslēgta: konkrētus piemērus rakstu sērijā, ko atbalsta ABLV Charitable Foundatition, līdz šim minējuši gan itāļu kurators Nikolā Treci (rakstā Centrālās perifērijas un perifērie centri: jaunā paradigma, KDi, 2016. gada 4. februārī), gan mākslas kritiķe un kuratore Maija Rudovska, aplūkojot progresīvo vasaras skolu pienesumu mākslas izglītībā Latvijā (Uz skolu vasarā. Ko mākslinieki dara, kad nestrādā, KDi, 19. maijā). Par mākslinieku motivāciju uzturēties starptautiskos rezidenču centros un iespējām, ko tie paver rezidentu karjerai, izsmeļoši pastāstījusi Ņujorkas institūcijas ISCP kuratore Kari Konte intervijā Zanei Onckulei (Radīt iespējas notikumam mākslas metropolē, KDi, 23. jūnijs). Šoreiz, vēloties noskaidrot, kādi ir labākie paraugi mākslinieku jaunrades atbalstīšanai Baltijas mērogā, vērsāmies pie interneta platformas echogonewrong.com internacionālās redakcijas, kura seko līdzi progresīvajām mākslas parādībām Baltijas kontekstā un, starp citu, pati ir labs paraugs visu triju valstu sadarbībai informācijas apmaiņas jomā. Lietuviešu mākslas vēsturniece, kritiķe un kuratore Aušra Trakšelīte izvēlējās minēt Nidas mākslas kolonijas piemēru, kas skaidri parāda, ka ciemats tālu no galvaspilsētas var būt ļoti piemērota vieta starptautiskas intereses piesaistīšanai. Tiesa, ne bez piemērotas infrastruktūras un pārdomātas institucionālās vadības. Jāpiemin, ka gleznainajam Kuršu kāpas kūrortam Nidai ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju (LLMM) ir īpašas attiecības: tā kolekcijā iekļauta 1965. gadā tapusī Antana Sutkus fotogrāfiju sērija, kurā redzams Žans Pols Sartrs kopā ar Simonu de Bovuāru un pavadošo svītu pastaigājamies pa Nidas liedagu, un viena no šīm fotogrāfijām bija izvēlēta ABLV Bank kolekcijas LLMM izstādes ...lai gadījums kļūtu par notikumu... (kuratore Solvita Krese, 2013) titullapai. 

Vilnij Vējš, rakstu sērijas redaktors 


Nida ir nomaļa vieta, kas atrodas visai tālu no lieliem kultūras centriem. Tomēr tajā izveidoto rezidenču centru Nidas mākslas kolonija (NMK) būtu aplami stereotipizēt kā autsaiderisku, perifēru vai marginālu. Drīzāk jānovērtē tas, ka šī ir vieta, kas piemērota gan radīšanai (creātiō), gan rekreācijai (recreātiō), – tāds kā sava veida spa atmosfēras, laika un iedvesmas ziņā. Turklāt bieži vien attieksmei un cilvēkiem ir lielāka nozīme nekā pašai vietai. NMK ir kā kopiena, kurā mākslinieki – gan tie, kuri piedalās rezidences programmā, gan tie, kuri šeit ieradušies praksē vai cer, ka tieši te izkristalizēsies idejas, – dzīvo, rada un dalās pieredzē, meklē iedvesmu un mācās cits no cita. Tieši šī savstarpējā ideju apmaiņa un komunikācija neizbēgami izsit no ikdienas rutīnas.

Sākumā – tikai ķieģeļi

Nidas mākslas kolonija ir nomaļākā Viļņas Mākslas akadēmijas (VMA) struktūrvienība. Nida un Kuršu kāpas ir iedvesmojušas rakstniekus un māksliniekus – galvenokārt gleznotājus – jau kopš XIX gadsimta, taču NMK ir īpaši orientēta uz mūslaikiem, precīzāk, uz laikmetīgo mākslu un sabiedrības izglītošanu šajā jomā. Teiktais gan nenozīmē, ka dabai te nebūtu nekādas nozīmes, – unikālā apkārtne nereti kļūst par Kolonijas viesu iedvesmas avotu.

NMK vēsture aizsākās pagājušā gadsimta 90. gados, kad VMA savā īpašumā ieguva divas no ķieģeļiem būvētas noliktavas un nolēma pārvērst tās par vietu, kur studenti un pasniedzēji piemērotos apstākļos varētu pavadīt ikgadējās vasaras prakses. Līdz 2011. gadam šeit nebija nekā cita kā vien pati ēka. Tad tajā tika pabeigts 2007. gadā aizsāktais kapitālremonts, un ēka kļuva par oficiālu mākslas institūciju, kas piedāvā dažādas aktivitātes ne tikai vasaras periodā, bet visu cauru gadu.

2016. gadā tika pabeigta ēkas labā spārna rekonstrukcija. Šī ēkas daļa padara NMK par fiziski un funkcionāli saistītu triju ēku kompleksu. Institūcija, kas pastāv samērā neilgu laika posmu, jau ieguvusi starptautisku atpazīstamību kā starptautiska mākslinieku rezidence, un, pateicoties NMK izglītības programmām, to pazīst arī pašu mājās.

NMK pirmais spārns, kurā iekārtotas rezidentu istabas un piecas studijas, ir kļuvis par mājvietu pastāvīgai mākslinieku rezidences programmai, kurā ik gadu piedalās aptuveni 50 mākslinieku, mākslas kritiķu un filozofu no Lietuvas un citām valstīm. Galvenais rezidences mērķis ir nodrošināt māksliniekiem mūsdienu intensīvajā dzīves ritmā par greznību kļuvušo laiku un vietu radošajam procesam. Atšķirībā no rezidencēm, kuras atrodas lielās pilsētās ar krietni aktīvāku kultūras dzīvi un kurās mākslinieki var gan tikties ar vietējiem radošo profesiju pārstāvjiem un kuratoriem, gan apmeklēt izstādes un citus kultūras pasākumus, NMK rezidences mērķis ir mainīt mākslinieka radošo vidi, lai palīdzētu pilnībā koncentrēties uz darbu vai īpaša mākslas projekta izveidi. Nereti mākslinieki pievēršas kam tādam, kas saistīts ar rezidences atrašanās vietu vai īpašo kontekstu, – vai tas būtu politiskais (divus kilometrus no Rietumlietuvas atrodas Krievijai piederošā Kaļiņingrada), dabiskais (Nida atrodas nacionālā parka teritorijā) vai vēsturiskais (vietējās tradīcijas, arheoloģija utt.).

Kopmītnes un izstādes

Ar visiem māksliniekiem, kuri vienu vai vairākus mēnešus uzturējušies rezidencē, var iepazīties NMK mājaslapā, turklāt katras rezidences noslēgumā tiek organizētas atvērto studiju dienas, kad studijas pārtop par izstāžu telpām. Apmeklētāju vidū ir gan NMK komanda, īpaši uzaicināti viesi un mākslas kritiķi, gan citi Kolonijas iemītnieki un Nidas iedzīvotāji.

Otru spārnu, kas tika atvērts vienlaikus ar rezidentu studijām, kolonisti dēvē par kopmītnēm. Te atrodas dažāda lieluma dzīvojamās telpas, kurās var izmitināt līdz pat 70 cilvēkiem. Iemītnieku vidū ir gan VMA dažādu programmu studenti, kuri te aizvada vasaras prakses, gan semināru, radošo darbnīcu, izstāžu un citu pasākumu dalībnieki. Otrajā spārnā ir arī kopīga virtuve ar plašu ēdamzāli, lielu pirmā stāva terasi un konferenču telpu, kā arī mediju telpa ar trim darbstacijām.

Atlikušais angārs izremontēts 2016. gadā un tagad veido trešo labo spārnu. Tajā ir liela telpa, kurā var organizēt izstādes, koncertus un filmu seansus, konferenču zāle, telpas darbam ar metālu, koku, lāzeru un citiem materiāliem, tikšanās telpa, vizuālā laboratorija, bibliotēka un lasāmzāle. Te atrodas arī daudzfunkcionāla darbnīca, kas par godu VMA kādreizējam rektoram gleznotājam Arvīdam Šaltenim simboliski nodēvēta par Šalteņa studiju (tieši viņam savulaik radās ideja iegādāties pamestās ēkas).

Līdztekus mākslinieciskajām un izglītojošajām aktivitātēm reizi gadā NMK organizē Nidas doktorantūras skolu – aptuveni 10 dienu ilgus intensīvus kursus, ko vada izcili profesionāļi no visas pasaules. Šī programma piedāvā doktorantūras kursus un rezidences mākslas, mākslas vēstures, dizaina, mediju un arhitektūras doktorantiem un pēcdoktorantiem no Ālto Universitātes Mākslas, dizaina un arhitektūras fakultātes (Helsinki), VMA un citām augstskolām, kuras pievienojušās šai iniciatīvai. Reizi vai divas gadā NMK komanda kopā ar viesautoriem publicē Kolonijas žurnālu, kas pieejams gan papīra, gan elektroniskajā formātā. Žurnālam ir nozīmīga loma sabiedrības informēšanā par NMK, tās pasākumiem un rezidences mākslinieku darbu; tajā ir arī tematiski raksti, piemēram, par attālumu/savrupību ģeogrāfiskā un psiholoģiskā izpratnē, tehnoekonomikām utt., teksti par NMK un tās diskursu.

Vārti uz pasauli

Kolonija darbojas augu gadu un, cieši sadarbojoties ar pilsētiņas iestādēm un iedzīvotājiem, ietekmē arī vidi un apkārtējo sabiedrību. Nidieši ir laipni gaidīti NMK pasākumos. Nereti viņiem pievienojas tūristi, jo vieta atrodas netālu no tādām tūristu iecienītām vietām kā Pārnidas kāpa, Saules pulkstenis un kempings. Tādējādi, pateicoties savai programmai un mērķiem, kā arī sadarbībai ar vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, NMK ir kļuvusi par īpašu kultūras un mākslas tūrisma fenomenu ne vien Lietuvā, bet arī ārpus tās robežām. NMK ir ne tikai rezidence vai izstāžu telpa, bet arī tāds kā mākslinieciskās izpētes centrs. NMK ir arī pirmā no pašlaik divām Lietuvas mākslas rezidencēm, kas atvērtas visa gada garumā. Vienīgā vieta, kas darbojas pēc līdzīga principa, ir Rupert – 2013. gadā atklātais starpdisciplinārais izglītības, rezidenču un izstāžu centrs Viļņā. Ir aptuveni desmit rezidenču, kas atvērtas noteiktu laiku gadā, piemēram, Klaipēdas Kultūras komunikāciju centra vadītais Kultūrpolis, Kauņas fotogalerija, kuru kūrē Lietuvas Mākslas fotogrāfu savienība, Yo-yo Žeimes pilī, komponistu rezidence DAR Druskininkos u. c. Līdzīga situācija ir arī Latvijā, Igaunijā un Polijā – šajās valstīs situācija atšķiras no Rietumeiropas, kur rezidenču tīkls ir daudz izvērstāks. Tomēr NMK izveidotā kopiena un starptautiskās sadarbības tīkls ir vēl vieni vārti uz pasauli gan VMA, gan Lietuvai kopumā.

Rezidējošo mākslinieku darbus,  var aplūkot šeit: http://nidacolony.lt/en/residence/artists

Informācija par pieteikšanos rezidencei: http://nidacolony.lt/en/residence/application

NMK žurnāls (logs): http://nidacolony.lt/en/colony-log

Plašāka informācija par NMK: http://nidacolony.lt/ un Facebook NidaArtColony

Tulkojusi Ita Marija Ankoriņa


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja