Izstādē Es pieskaros sev piedalās piecas mākslinieces: Ingrīda Pičukāne, Rasa Jansone, Inga Meldere, Eva Vēvere un Anda Magone (bij. Bankovska).
Izstāde ir mēģinājums runāt par sievietes pieredzi, kritiski pārskatot ierastās domāšanas kategorijas, tostarp binārās opozīcijas, un meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus. Viens no svarīgākajiem projekta konceptuālajiem lokiem ir sievietes ķermenis un seksualitāte, kas ir daļa no viņas subjektivitātes jeb izpratnes par “es”.
Izstāde piedāvā radikāli atšķirīgu ķermeņa un seksualitātes reģistru, kur svarīgākie lielumi ir iespējas, ko ķermenis sniedz pašai sievietei. Tas var palīdzēt pārvarēt grūtības, var kļūt par intīmas dienasgrāmatas daļu vai par instrumentu pasaules izzināšanai. Tāpat ķermeni var saprast kā materiālu mākslas darba radīšanai, tādējādi dekonstruējot mītu par mākslinieku-ģēniju un sievieti-mūzu.
Projekta idejas autore, mākslas kritiķe Jana Kukaine: “Darbu pie izstādes sākām ar jautājumiem. Kā sievietes dzīvi un izpratni par sevi ietekmē noteiktas ķermeniskas prakses? Kā viņas pieredzi nosaka reliģija, tautība, valoda, ienākumu līmenis, sociālais statuss, ādas krāsa, seksualitāte? Ko nozīmē kleitas, krelles, krūšturi, augstpapēžu kurpes? Kā šie lielumi ierāmē ķermeni – to ierobežo vai atbrīvo? Ko nozīmē būt jaunai, ko nozīmē – novecot? Ko nozīmē būt meitai, mātei, sievai, mīļākai, vecmāmiņai? Ko nozīmē grumbas, strijas, vasaras raibumi, tauku krokas, zilumi, rētas, kalsnums? Kā tas ietekmē sievietes attiecības ar sevi pašu? Kā tie veido sievietes attiecības ar citiem? Ekspozīcijā nebūs viennozīmīgu atbilžu – tas ir pamudinājums domāt, pētīt un atklāt.”