Izstāde ir veltīta māksliniekam Jurim Boiko (1954–2002), plašāk zināmam kā Hardija Lediņa (1955–2004) domubiedram un grupas Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīca (NSRD, 1982–1989) dibinātājam. Jura Boiko patstāvīgā radošā darbība konceptuālās mākslas jomā bija ne mazāk nozīmīga un intriģējoša – tā skāra dzeju, mākslu un mākslas teoriju.
Pateicoties Boiko ģimenes rūpīgi saglabātajiem arhīva materiāliem, kas šobrīd nodoti izpētei Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā, ekspozīcijā skatītāji ieraudzīs rekonstruētas autora 20. gadsimta 90. gados īstenotās instalācijas, kurās tika izmantots sāls, stikli, foto un video. Par izstādes pamattēmu izvirzīts sāls kristāls – Jura Boiko instalāciju pamatelements. Mākslinieku sāls kā materiāls saistīja ar tā kristāliskās struktūras spēju ietekmēt smalkus enerģētiskos procesus cilvēkos un vidē.
Jura Boiko instalācijas vienmēr tika izvietotas izstāžu zālēs, ņemot vērā telpā esošos neredzamos enerģētiskos strāvojumus. “Runa jau sen vairs nav par “mākslu”, bet par dabas enerģētiskajām likumsakarībām, (..) kas mums jāatklāj,” teicis Juris Boiko, kuru interesēja materiāla enerģētika, tā pirmatnējums un izcelšanās.
Šoreiz āderu noteikšanu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) veica ģeoloģijas zinātņu doktore Lija Bērziņa. LNMM galvenās ēkas Kupola zālē uz apļveida āderēm izvietoti pieci autordarbi – Sālspūtējs (1990), Sālssērdzība (1993), 29 pašportreti (1994) un Stiklu sālsezeri (1998). Ekspozīciju papildina jaundarbs Sālspūtējs-2, kas pēc Jura Boiko atstātajām skicēm realizēts sadarbībā ar skaņu mākslinieku Mārtiņu Roķi. Instalācija veidota ar improvizētu skaņas risinājumu, vienlaikus saglabājot oriģinālo autora ieceri par sāls kristālu klājumu, uz kura tiek projicēta mākoņu kustība reāllaikā.
Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Māra Žeikare. Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), tā tapusi sadarbībā ar restauratori Evitu Melbārdi. Ekspozīcijas iekārtojuma autori – arhitektu birojs SAALS. Projekta galvenais atbalstītājs – ABLV Charitable Foundation.