Ekspozīciju veidos spilgts glezniecības, tēlniecības, instalāciju, foto- un videomākslas kopums, ko radījuši astotajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2021. un 2022. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie seši mākslinieki un autoru kolektīvi – Evelīna Deičmane, Ance Eikena, Kristaps Epners, Daiga Grantiņa, Darja Meļņikova, Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs. Kopumā Purvīša balvas 2023 fināla atlasei tika nominēts 21 mākslinieks/mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.
Purvīša balvas 2023 kandidāti
EVELĪNA DEIČMANE balvai nominēta par izstādi Dejorgāns/Tanzorgan Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (04.11.2022.–31.01.2023.).
Nominācijas pamatojums: "Evelīnas Deičmanes izstādē kopā savijusies viņas personīgā pieredze, uzaugot mazā lauku ciematiņā 90. gados, kā arī ilgu gadu pētījums par "izdzīvošanas mākslu". Deičmane stāsta par skarbiem notikumiem caur savu ķermenisko pieredzi, bet pāri visam prieks par iespēju dzīvot un būt kustībā. Izstāde vienotā stāstījumā organiski ved apmeklētāju cauri Kim? sarežģītajām telpām. Tajā apvienojas gleznieciski, performatīvi, skaņu un objektu mākslas izteiksmes mediji, kas rada imersīvu pieredzi skatītājam, telpas burtiski iesūc un nelaiž vaļā. Ikkatrs no izteiksmes līdzekļiem rūpīgi izvēlēts un attēlo konkrētā objekta ideju. Uzskatu, ka nomināciju pamato Deičmanes spēja radīt vienlaikus intīmu un ievelkošu, kā arī eksistenciālu pieredzes telpu, varētu teikt, ka izstādei piemīt kas terapeitisks," skaidro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.
ANCE EIKENA balvai nominēta par personālizstādi Dievs Tēvs Debesīs mākslas telpā Brīvība (10.12.2021.–08.01.2022.).
Nominācijas pamatojums: "Ances Eikenas izstāde ir atkailinošs stāsts par viņas attiecībām ar tēvu alkoholiķi, kas plašākā kontekstā liek domāt par postpadomju valstu alkoholisma problēmu, kā arī par iemesliem, kas noveduši pie tā, ka tik daudzām Latvijas ģimenēm ir līdzīga pieredze. Izstāde kopumā skatāma kā instalācija, kurā veiksmīgi integrētas dokumentālas fotogrāfijas no Ances bērnības, glezniecības darbi, priekšmeti, kas palikuši, kad tētis jau aizgājis, tam visam kopā veidojot miglainu nošķīrumu starp dokumentalitāti un fikciju un kļūstot no personīga stāsta par mūsu visu kopīgu pārdzīvojumu.
Uzskatu, ka nomināciju pamato Ances spēja un drosme sava tēta tēlā iekodēt vientulības, izolētības, atsvešinātības un dzīves monotonuma sajūtu, pielaist skatītāju tik tuvu traumai un vienlaikus arī neizmērojamajai mīlestībai, ka kļūst neērti un nedaudz pat kauns," pauž ekspertu viedokli mākslas zinātniece Līna Birzaka-Priekule.
KRISTAPS EPNERS balvai nominēts par darbu Maslova bijušajā Rīgas Biržas bankas ēkā festivāla Survival Kit 13 ietvaros (03.09.–16.10.2022.).
Nominācijas pamatojums: "Kristapa Epnera darba pamatā ir ilgstoša pētniecība par Vecticībnieku kopienu Maslovā, Latgalē. Apbrīnojama ir mākslinieka spēja piekļūt slēgtajai un aizmirstajai kopienai, kas pastāv kaut kur ļoti tālu no mūsu skatiena. Galarezultātu gribētos nodēvēt par video dzejoli, kurā autoram izdevies notvert pārlaicīguma sajūtu, kurā vienlīdz vērtīgs ir gan sakrālais mantojums, gan cilvēks, kas to tur vērtē.
Meža ielokā baznīca, kurā no ziemas sala un rudens mitruma paglābjas arī graudi, kļūst par sakrālu glābšanās salu no gadsimtiem ilgušās vajāšanas, aizspriedumiem un ceļu pie savas ticības. Par šo cieņpilno pietuvošanos tik sarežģītai tēmai, kas spēcīgi un skaudri rezonē ar šī brīža notikumiem pasaulē, ir arī nominācija," komentē izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.
DAIGA GRANTIŅA balvai nominēta par personālizstādi Lauka telpa Mākslas muzejā Rīgas birža (07.05.–31.07.2022.).
Nominācijas pamatojums: "Daigas Grantiņas skulptūru ažūrie silueti paveras skatītāja acīm cits caur citu, kadrējot arī telpas opulento arhitektūru. Izstāde atklāj laikmetīgo tēlniecību kā pilnīgi caurspīdīgu procesu – darbu tehniskajā izpildījumā nav pārāk daudz amatniecisku noslēpumu. Toties tas lieliski izrāda ciešo saiti starp mākslinieka iztēli (sākot no izstādei pievienotajām skiču reprodukcijām), unikālo redzējumu un nemierīgu roku darbu DIY estētikā," izvēli pamato mākslas kritiķis Vilnis Vējš.
"Uzskatu, ka nomināciju pamato Daigas Grantiņas spēja izveidot fiziski atsaucīgu, tehniski nevainojamu un imersīvu pieredzi, kurā būtiska ir ne tikai tēlniecības darbu radītā trīsdimensionālā pieredze, bet arī to spēja psiholoģiski absorbēt skatītāju pieredzi," stāsta LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.
"Izstāde turpinās skaņdarbā, ko katrs var paņemt līdzi un izdejot savā drošajā telpā. (..) Tas maģiskais, kas piemīt šai ilgi gatavotajai izstādei, – intīma pieredzēšanas telpa, ko rada mākslinieces delikātie mirkļa tēli gaistošā formveidē, kas lieliski spēlējas ar Rīgas biržas telpām. Atsevišķu objektu pārradīšanas fakts arī nepaliek fona melodijās, pieredzot mākslas darbu kustībā pašu par sevi un neatkarīgu no mākslinieka, jo neparedz pabeigtu formu, galarezultātu," papildina Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede.
DARJA MEĻŅIKOVA balvai nominēta par izstādi The Anticipation (Gaidas) galerijā 427 (11.05.–05.06.2021.).
Nominācijas pamatojums: "Darjas Meļņikovas izstādē pati galerijas telpa kļūst par ideju. Ideju harmoniskai, līdzsvarotai, skaidru un tīru proporciju telpai ar reducētiem elementiem no klasiskās arhitektūras simetrijas un plānojuma. Darjai Meļņikovai atkal izdevies smalki savienot laikmetīgo ar atsaucēm uz vēsturiskiem mākslas virzieniem (Renesansi, gotiku, metafizisko mākslu) un, līdzīgi kā vēsturiski perspektīva izmainīja veidu, kā mēs skatāmies uz pasauli, pilnībā pārvērst galerijas telpu līdz nepazīšanai. Par būtisku elementu kļūst šī mākslas darba iedarbība ar skatītāju, kad viņš virzās pa telpu "satekpunkta" virzienā, kurš tā arī nekad nepienāk. Māksliniece atbildi uz to, kādēļ tā, ieslēpusi amatnieciski filigrāni nostrādātajā objektā pie galējās sienas – “Not Yet”. Un te izstāde iegūst komentāru ne tikai par ceļu līdz trīsdimensionālai pasaulei mākslas vēstures kontekstā, bet arī par to, ka tā vēl joprojām paver plašas interpretācijas iespējas," uzskata Purvīša balvas 2023 ekspertu darba vadītāja Līna Birzaka-Priekule.
"Mākslinieces spēja spēlēties ar bezgalības sajūtu šaurā telpā, bet vienlaicīgi saglabājot drošības sajūtu, sagādāja tik ļoti pietrūkstošo izstāžu un mākslas darbu tiešo un fizisko pieredzi, skatītājam nepaliekot pasīva vērotāja pozīcijā," piebilst kuratore Antra Priede.
EVITA VASIĻJEVA un KASPARS GROŠEVS balvai nominēti par izstādi Zilā līča māja Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā Mākslas festivāla Cēsis 2022 ietvaros (09.07.–14.08.2022.).
Nominācijas pamatojums: "Evitas Vasiļjevas un Kaspara Groševa izstāde Zilā līča māja sasaucas ar mākslinieku grupas NSRD darbību un viņu radīto Aptuvenās mākslas manifestu. Tieši šī eklektiski radošā brīvība, katram no māksliniekiem darbojoties savā zonā (Vasiļjevai tēlniecībā un instalācijā un Groševam mūzikas, glezniecības un video laukā), reizēm pārplūstot, saplūstot vai nesaskaroties, ir kā svaiga gaisa malks, kas ieplūst un izplūst arī pa industriālās ēkas 2. stāva gaiši zilajiem aizkariem.
Groševs portretē savus laikabiedrus, radošo komūnu pārstāvjus, mēģinot noķert aiz rokas šo brīdi, kas nepastāvēs mūžīgi, varbūt tikai viņa glezniecībā. Evitas Vasiļjevas arhitektoniskās betona smilšu pilis atrodas kaut kur pirms vai pēc to noārdīšanas vai primārās formas, mūžīgā procesā.
Kopumā tā ir viena no izvērstākajām un vērienīgākajām abu mākslinieku izstādēm Latvijā. Uzskatu, ka nomināciju pamato mākslinieku spēja atvērt un strādāt ar industriālo telpu, kur būtiskais rodas domapmaiņā, sadarbībā un vietējo radošo kopienu nebeidzamajā burbuļošanā," stāsta mākslas zinātniece Līna Birzaka-Priekule.
Purvīša balvas 2023 ieguvēju noteiks starptautiska žūrija septiņu profesionāļu sastāvā, izvērtējot sešu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Laureāta vārds tiks nosaukts 26. maijā.
Izstādes norises laikā apmeklētājiem būs iespēja balsot par savu favorītu, kurš tiks paziņots balvas pasniegšanas pasākumā.
Turpinot pirms četriem gadiem aizsākto tradīciju, arī šogad tiks pasniegta balva par mūža ieguldījumu mākslā, un to saņems Edīte Pauls-Vīgnere – par mākslinieciskās kvalitātēs augstvērtīgu, spēcīgu un radošas enerģijas piepildītu sniegumu tekstilmākslā vairāk nekā pusgadsimta garumā, eksperimentējot un ļaujoties inovatīviem risinājumiem, tādējādi apliecinot materiāla daudzveidīgās iespējas mākslinieciskās idejas radīšanā sava laika kontekstā. Lēmumu par to, kuram māksliniekam piešķirt balvu, pieņem Purvīša balvas organizācijas komiteja. Balvas finansiālais apjoms ir 10 000 eiro (neieskaitot nodokļus).
Atgādinām, ka pirmo balvu par mūža ieguldījumu mākslā bija saņēmusi gleznotāja Džemma Skulme (1925–2019), otrā tika pasniegta gleznotājai Maijai Tabakai.
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.
Balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 EUR (ieskaitot nodokļus).
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu Solitude. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi Varbūt. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi Zemes darbi. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi Netaisnība. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi Dziesma. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi Dzīvo atmiņu jūra. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi Kvantu matu implanti.