Lielākā daļa ekspozīcijā iekļauto darbu ir no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma. Pārsvarā tā ir grafika – oforti, linogriezumi, kokgrebumi, litogrāfijas, un šāda izvēle nav nejauša. Izstādē pārstāvēto autoru vidū ir Rīgas grafiķu biedrības mākslinieki – Izāks Frīdlenders un Bernhards Dannenhiršs. Savukārt Samuils Haskins mācījās pie Romana Sutas – cita Rīgas grafiķu biedrības biedra, no kura studijas nāca daudzi izcili latviešu grafiķi. Ne visi atlasītie darbi kādreiz tika rādīti ebreju mākslinieku izstādēs starpkaru gados, tomēr kuratoru galvenais uzdevums bija veidot priekšstatu par katra autora radošo rokrakstu, piekopto stilu un darbu tematiku.
Izstādes māksliniecisko saturu palīdzēja veidot projekta līdzkuratore LNMM zinātniskā speciāliste Dr. art. Natālija Jevsejeva, savukārt dokumentālo materiālu atlase, mākslinieku biogrāfisko datu apkopošana ir muzeja Ebreji Latvijā direktora Iļjas Ļenska ilgstošu zinātnisko meklējumu rezultāts.
Par atspēriena punktu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstādei Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: meklējumos kalpo Rīgā un Liepājā 1939. gada sākumā notikusī Žīdu grafiķu izstāde, kuras eksponāti sniedza ieskatu 60 no dažādām valstīm nākušu mākslinieku daiļradē. Toreiz īpašu nozīmi izstādei piešķīra ne tikai demonstrēto darbu apjoms un kvalitāte, bet arī tas, ka daudziem autoriem tā bija pēdējā izstāde pirms Otrā pasaules kara, un lielai daļai arī pēdējā izstāde viņu dzīvē, ko izdzēsa traģiskie kara gadu notikumi. Jaunais projekts ir gan mēģinājums atsaukties uz 1939. gada izstādi, ietverot dažus no tolaik eksponētajiem darbiem, gan stāsts par ebreju mākslinieku izstāžu tradīciju kopumā.
Pirmā ebreju mākslinieku izstāde Latvijā notika 1920. gada nogalē. Tā iezīmēja turpmāko gadu diskusiju fokusu – vai pastāv kaut kāda specifiskā "ebreju māksla", vai runa ir vienkārši par "mākslinieku ebreju" darbiem? 1939. gada izstāde apvienoja abas šīs pieejas, vienlaikus parādot, ka 1939. gadā auga pieprasījums tieši pēc "nacionālās" tematikas, kas tā perioda Eiropas nedrošajā gaisotnē kļuva par zināmu atbildi nacistu un citu labējo režīmu izvērstai pretebreju propagandai.
Pašreizējā ekspozīcija LNB cenšas rekonstruēt pirmskara izstāžu saturu un piedāvā plašākas auditorijas uzmanībai mazāk zināmus autorus. Par dažiem no viņiem trūka pat biogrāfijas pamatdatu, un izstādes sagatavošana bija vienlīdz mākslas kuratoru un vēsturnieku darbs. Izstādes nosaukums Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: meklējumos ietver sevī ne tikai pašu mākslinieku centienus rast savu identitāti, bet arī kuratoru iesākto pētniecisko procesu.
Izstādē var iepazīties ar ebreju mākslinieku Dāvida Skolnika (1878–1941), Mihaila Jo (1893–1960), Bernharda Dannenhirša (1894–1972), Izāka Frīdlendera (1890–1968), Mozusa Parparova (1891–1941) un Samuila Haskina (1909–1974) darbiem no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, muzeja Ebreji Latvijā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, kā arī privātām kolekcijām.
Izstāde aplūkojama bez maksas Latvijas Nacionālās bibliotēkas darba laikā.