"Atsaucoties Latvijas Bankas aicinājumam rast iespēju Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā eksponēt bankas simtgadei veltītu izstādi, es vairāk domāju par projekta kultūrpolitisko, reprezentatīvo un – jā – arī simbolisko nozīmi, nacionālajām institūcijām spējot jēgpilni sadarboties. Ar prieku jāatzīst, ka izstādes tapšanas laikā, konceptuālajam risinājumam saslēdzoties ar elegantu un atraktīvu vizualitāti, komanda radīja saturiski un mākslinieciski ietilpīgu ekspozīciju ar lielu pievienoto vērtību, ļaujot runāt par rezultātu kā pārliecinošu mākslas faktu. To augstu novērtēja mūsu skatītājs. Sakot paldies visiem projektā iesaistītājiem, mana īpaša pateicība mūsu mantojuma institūcijām, kas idejas plašākai atklāšanai laipni atļāva izmantot to krājumus. Un paldies LNMM muzejpedagogiem, kuru personīgais ieguldījums komunikācijas un izglītības procesā veidoja visciešāko saiti ar apmeklētājiem," saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.
"Ir patiess prieks par Latvijas sabiedrības atsaucību izstādē Vērtību zīmes, ir gandarījums, ka vairāk nekā divu gadu darbs iedvesmojis tik daudzus skatītājus, īpaši jauno paaudzi, par ko liecina apmeklētāju skaitļi un citi statistikas rādītāji. Paldies visai izstādes komandai – Artūram Analtam par idejām, Latvijas Bankai un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolēģiem par atbalstu, dizaina kompānijai Yes We Can par perfekto projekta tehnisko realizāciju," papildina projekta kuratore, LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska.
Sākotnēji izstādes pēdējā diena bija plānota 15. janvārī, taču, atsaucoties lielajai sabiedrības interesei, tika pieņemts lēmums par termiņa pagarinājumu par septiņām dienām. Saistībā ar projektu muzejs sagatavoja plašu un daudzveidīgu izglītības programmu – tikšanās, sarunas, radošās nodarbības, aicinot apmeklētājus vairāk uzzināt par izcilu Latvijas mākslinieku ieguldījumu kolekcijas monētu radīšanā. Klātienes un tiešsaistes pavadošie izstādes pasākumi (zīmēšanas nodarbības Es un māksla, Sarunas muzejā, atvērtās ekskursijas u.c.) piesaistīja 1379 interesentus. 3,5 mēnešu laikā novadītas 140 ekskursijas dažādām auditorijām ar apmēram 2000 dalībniekiem.
Izstādi ar savu klasi apmeklējuši 8220 skolēni, savukārt 900 audzēkņi piedalījušies 35 nodarbībās Meklējot vērtību zīmes, bet 150 bērni – speciāli veidotajās nodarbībās tiešsaistes izglītības programmā No-zīmes. Šis piedāvājums paliks Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja mantojumā un arī turpmāk būs pieejams skolēniem.
Latvijas Bankas simtgadei veltītā izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, atklāja monētas kā unikālus miniatūrus mākslas darbus. Tās iemieso nozīmīgus Latvijas tēla simbolus, latviešu tautas vēstures un garīgās vērtības, izceļ būtiskus notikumus un personības, veidojot ilglaicīgu saikni starp pagātni, tagadni un nākotni. Monētu izstrādē piedalījušies visu paaudžu un nozaru Latvijas mākslinieki, pētot, izzinot un eksperimentējot, lai īstenotu neparastus risinājumus, pielietojot unikālus materiālus un visjaunākās tehnoloģijas. Latvijas Bankas kolekcijas monētas ir ieguvušas plašu starptautisku atpazīstamību un balvas konkursos, tās vienmēr atrodas pasaules numismātu uzmanības fokusā.
"2022. gadā svinējām centrālās bankas simtgadi, un viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija izcilā izstāde Vērtību zīmes LNMM. Mēs pamatoti mēdzam teikt, ka Latvijai ir skaistākā nauda pasaulē, un to varēja novērtēt ikviens no vairāk nekā 70 000 izstādes apmeklētāju, klātienē aplūkojot, kā dārgmetālā kaltās monētas pārvar gravitācijas spēku un laižas aizrautīgā dejā. Vēlos pateikt lielu paldies par augsti kvalitatīvu un profesionāli paveiktu darbu izstādes tapšanā iesaistītajiem – LNMM un Latvijas Bankas darbiniekiem, un īpaši – izstādes mākslinieciskās idejas autoram Artūram Analtam. Protams, pateicība arī pašu monētu veidotājiem. Šī būs augsta latiņa nākamajām paaudzēm, kad pēc 10, 50 vai 100 gadiem tiks veidota nākamā naudas mākslas izstāde," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Ekspozīcijai tika atlasītas 80 mākslinieciski augstvērtīgākās un oriģinālākās Latvijas Bankas kolekcijas monētas, kas regulāri tiek izlaistas sākot ar 1996. gadu. Izstādi veidoja 8 tematiskās grupas: Mūsu Rīga, Mūsu zelts, Mūsu Latvija, Mūsu vēsture, Mūsu pamati, Mūsu kultūra, Mūsu pasakas un teikas, Mūsu pasaule. Ekspozīcijas inovatīvie risinājumi raisīja emocijas, tie bija saistoši un izglītojoši gan pieaugušajiem, gan bērniem, kļūstot par vizuāli piesātinātu piedzīvojumu. Iedvesmas skapji un Procesa stends palīdzēja apmeklētājiem apjaust monētu garo tapšanas ceļu no izpētes, radošiem meklējumiem un ideju atlases līdz to realizācijai. Līdztekus mākslinieku skicēm un monētu ģipša modeļiem bija skatāmi asociatīvi vēsturiski objekti, dokumenti un artefakti no dažādām Latvijas atmiņu institūcijām.
Savukārt izstādes interaktīvajā telpā gan mazs, gan liels varēja ņemt rokās zīmuli, taktili sajust monētu reljefu, paņemt līdzi piemiņai savu zīmējumu. Interesants fakts: 15 nedēļu laikā šim nolūkam tika izlietoti 606 grafīta zīmuļi. Tāpat šeit bija iespēja iepazīties ar ekspertu stāstiem un tuvāk apskatīt vides objektam Mūsu saule konkursā atlasītos zīmējumus.
"Milzīgā sabiedrības interese un aktīvā iesaiste parāda, ka saulainas nākotnes veidošanā ir nepieciešamas vērienīgas idejas un prasme pieņemt drosmīgus lēmumus kā mākslā, tā arī ārpus tās," secina izstādes mākslinieciskās koncepcijas autors Artūrs Analts.
Paplašinātu dimensiju projektam piešķīra dizainera Artūra Analta speciāli radītā audiovizuālā instalācija Mūsu nākotne LNMM Kupola zālē un vērienīgais vides objekts Mūsu saule pie muzeja fasādes, kuru veidoja ciļņi ar bērnu un jauniešu zīmējumiem. Zeltītā diska formā iekodētas jaunās paaudzes vērtības – ģimene, draugi, mīlestība, dzimtene, daba, planētas ekosistēma un miers. Šobrīd iespaidīgā instalācija jau demontēta, taču tā turpinās pastāvēt citā formā – katrs no 369 zelta fragmentiem nonāks pie zīmējumu autoriem dažādās Latvijas mākslas skolās, turpinot atgādināt par dalību šajā projektā un pamatvērtību nozīmību.
Izstādes izskaņā bija izsludināts fotokonkurss ar aicinājumu iemūžināt Mūsu sauli kopīgam atmiņu albumam. Par veiksmīgāko tika atzīta Elīnas Purlāces fotogrāfija, kura savu darbu komentē šādi: "Katrai monētai ir divas puses." Konkursa uzvarētāja balvā saņēma Latvijas Bankas 100 gadu jubilejai veltīto monētu Augšup (2022).
Izstāde Vērtību zīmes jau drīzumā pārdzims jaunā veidolā, un daļa eksponātu (levitējošo monētu stendi) ceļos uz Pasaules naudas izstādi Berlīnē, kas notiks no šā gada 3. līdz 5. februārim. Līdz ar to iespēja iepazīt Latvijas monētu stāstu būs arī pasaules vadošajiem numismātikas nozares ekspertiem, uzņēmējiem un interesentiem.
Noslēgumā ir vērts atgādināt, ka visvairāk apmeklētās izstādes tituls LNMM pēdējo 30 gadu periodā pieder Miervalža Poļa personālizstādei Ilūzija kā īstenība (2016), ko aplūkoja 85 601 cilvēks. Otro goda vietu ieņem Vilhelma Purvīša 150. jubilejai veltītā izstāde PURVĪTIS (2022), kuru apskatīja 75 972 ievērojamā latviešu ainavista talanta cienītāji. Top 4 noslēdz gleznotājas Maijas Tabakas darbu izstāde 1992. gadā, ko apmeklēja 70 112 cilvēki.