16.novembrī - pēdējā ceturtdienā piecos seansos - plkst. 17.30, 18.00, 18.30, 19.00 un 19.30 izstādē izskanēs Annas Fišeres īpaši izstādei radītā skaņdarba Carmen Sibyllae. Ecloga IV (Sibillas dziesma. 4. ekloga) fragmenti četriem dziedātājiem un arfai atskaņojums.
16. novembrī izstādē Sibillas dziesmas fragmentus izpildīs profesionāli mākslinieki Agnese Pauniņa, Agate Pooka, Kārlis Rūtentāls, kas dzied arī Grammy balvu ieguvušajā Latvijas Radio korī, kā arī tenors un diriģents Rūdolfs Bacāns un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra arfiste Ieva Šablovska. Skaņdarba fragmenti dzīvajā skanējumā būs dzirdami tikai vienu vakaru.
"Par sibillām Senajā Grieķijā sauca vairākās vietās atrodamas raganīgas sievietes, pie kurām pēc padoma vērsās valdnieki, karavadoņi un citi grūtībās nonākušie. Dažviet viņu teikto sāka pierakstīt un saglabāt," stāsta komponiste Anna Fišere.
"Tagad šīs mistērijas vēstnese ir komponiste Anna Fišere, kuras skaņdarbs Carmen Sibyllae. Ecloga IV ir mēģinājums sadzirdēt Sibillas balsi, paverot pieeju dažādām Vergilija tekstā paustā pareģojuma interpretācijām," saka izstādes producente, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane.
Sākotnēji skaņdarbs komponēts karmerorķestrim un korim, skaņdarbs savu pirmatskaņojumu piedzīvoja Rīgas Sv. Pētera baznīcā 2021. gada 2. septembrī, divdesmit ceturtajā Starptautiskā garīgās mūzikas festivālā, kamerorķestra Sinfonietta Rīga un Valsts Akadēmiskā kora Latvija izpildījumā, diriģents Māris Sirmais. Skaņdarba vārdu autors ir izcilākais seno romiešu dzejnieks Pūblijs Vergilijs Marons (1. gs.pirms mūsu ēras), kurš savā darbā iespējams izmantojis kādu viņam pieejamu sibillas pareģojumu.
Sibillas dziesmas atskaņojums notiks mākslinieka Ufes Isoloto (Uffe Isolotto) un kuratora Jākoba Lilemozes (Jakob Lillemose) radītā hiperreālistiskā fantāzijas izstādē Mūsu mājas bija zeme. Uzplaukums saplūst vizuālās mākslas, kino, scenogrāfijas, dizaina un literatūras jomas. Tā stāsta par cilvēces nākotni vizuāli krāšņā nezināmu augu un dabas elementu vidē ar atsaucēm uz Rīgas jūgendstila arhitektūru.
"Stāsta centrā ir kentauru ģimene, kas apdzīvo pasauli, ko raksturo gan dramatiski, gan dīvaini dabas procesi, kas radikāli mainījuši dzīves un izdzīvošanas apstākļus. Tā lūkojas nākotnē, iekļauj elementus no pagātnes. Tā ilustrē neskaidro šodienu, kurā cilvēki navigē starp bioloģiju un tehnoloģiju, ekoloisko katastrofu un planētas mīlestību, bezcerību un cerību, atklāj izstādes kurators Jākobs Lillemoze.