Pjērs Īgs veido sarežģītas konstrukcijas, kuras mēdz dēvēt par "imersīvām ekosistēmām" – tajās mijiedarbojas cilvēki (apmeklētāji), citi dzīvie organismi, mākslīgais intelekts un tehnoloģijas. Pjēra Īga instalācijas un mākslas darbi mēdz augt, attīstīties un mainīties paši par sevi, un mākslinieks notikumu gaitu it kā vairs nekontrolē.
Galerijas Serpentine telpās izvietoti pieci lieli LED ekrāni, tajos var redzēt nesaprotamus, mistiskus attēlus. Brīžiem tie atgādina insektus, dzīvniekus, sakropļotas ķermeņa daļas, kosmosa kuģa rezerves detaļas, sirreālas skulptūras un abstraktu animāciju. Uz ekrāniem sēž lēnīgas mušas, dažas jau ir beigtas un mētājas uz galerijas grīdas. Gaisā virmo savāds aromāts – šķiet, ka ož pēc smalkas ādas un degošas plastmasas. Smarža nav gluži dabiska, bet saldeni sintētiska.
Filmas, kas tiek demonstrētas uz ekrāniem, ir cilvēka smadzeņu darbības vizualizācija. Tieši tā "izskatās" domas cilvēka galvā. Ieraksti veikti Kioto Universitātes laboratorijā: kādam cilvēkam tika demonstrēti Pjēra Īga atlasītie attēli un tika lūgts iedomāties noteiktas situācijas (kādas – mākslinieks neatklāj). Šajā laikā tika skenēta viņa smadzeņu aktivitāte un pārveidota vizuālā informācijā. Pēc tam tika veikta krāsu korekcija, taču nekā citādi iegūtie vizuālie materiāli netika modificēti.
Pjērs Īgs uzsver, ka tēli, kurus redzam izstādē, ir maksimāli attālināti no realitātes un jebkādiem citiem mums pazīstamiem attēliem. "Tās ir himeras, kas veidotas no tūkstošiem attēlu, kurus cilvēks redzējis pagātnē un kurus redz tagadnē, un tie uzzibsnī uz mazu sekundes daļu," saka mākslinieks. Šajā procesā Pjērs Īgs sevi uzskata nevis par darba autoru, bet ierosinātāju – tas, kas notiek galerijā, no mākslinieka vairs nav atkarīgs. "Es izvirzu noteikumus, taču nevaru paredzēt iznākumu – kā izstādes elementi reaģēs cits uz citu. Es nevēlos rādīt kādam kaut ko. Izstādē gribu darīt tieši pretējo: rādīt kādu kaut kam," piebilst Pjērs Īgs.
Smadzeņu darbības "filmas" galerijas telpās reaģē uz skatītāju un mušu klātbūtni, kā arī uz apgaismojumu, temperatūru un mitruma līmeni (tēli uz ekrāna var iepauzēt, sākt raustīties, var rasties dažādi traucējumi). Galerijas centrālā telpa pārveidota par inkubatoru – tur zem kupola dzīvo apmēram 50 000 gaļas mušu, kas barojas ar cukuru. Tiek uzsvērts, ka mušas šajā mākslas projektā necieš un šeit radīti apstākļi to dabiskajam dzīves ciklam, kas ilgst divas trīs nedēļas. Līdz šim savās instalācijās Pjērs Īgs izmantojis suni, bišu kolonijas, vēža šūnas, gripas vīrusus, kukaiņu pūžņus u. c.
Izplūdušie gleznojumi, kurus Pjēra Īga ekspozīcijā var redzēt uz galerijas Serpentine sienām, ir mākslas arheoloģiskie slāņi. Atsedzot sienas, Pjērs Īgs padara redzamu iepriekšējo šeit notikušo izstāžu vēsturi un to "atliekas". Nekas netiek mests ārā – visi putekļi, netīrumi un nolupušās krāsas daļiņas ir tepat uz grīdas.
Informācija: serpentinegalleries.org